Šoreiz raidījumā "Mana mūzika" tiekamies ar Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu.

Esmu daudziem saviem draugiem, paziņām, mūziķiem prasījis, lai kāds man izskaidro, kāpēc mums patīk mūzika. Un interesantākais ir tas, ka neviens to nevar izskaidrot. Esmu rakājies arī internetā un daudz kur citur, bet arī tur nav skaidrojuma, kāpēc mums patīk mūzika," stāsta Andrejs Veisbergs.

"Ir dažādas teorijas, piemēram, ritms. Bet ne visa mūzika ir ritmiska. Ir teorija, ka mūzika bieži vien sākas uz tās pašas nots, ar ko beidzas. Tad tā ir tāda variācija, un mums gribas, lai viņa beidzas – mazliet smieklīga, bet interesanta teorija. Bet tādas visaptverošas teorijas, kāpēc cilvēkiem patīk mūzika, nav."

Raidījuma viesis atzīst, ka arī viņam par to neesot savas versijas, bet viņš ļoti labprāt to gribētu dzirdēt no kāda speciālista. Mēdz sacīt, ka arī mūzika ir valoda, arī mūzikā ir teikumi, ir frāzes ir intonācijas... "Jā, šādās kategorijās var domāt. Tāpat var analizēt runātās valodas tekstu, pievēršoties intonācijām.

Bet valodā ir vārdi, kas nes jēgu, taču es īsti nezinu, kā nots vai tonis var nest jēgu un kā to visu sakombinēt kopā. Teiksim, monotona skaņa ir diezgan apnicīga.

Jau Šopenhauers kādreiz teica, ka mēs nevaram panest monotonu toni, mums vajag variāciju. Tā ir viņa teorija par mūziku un arī par dzīvi, ka mums arī dzīvē visu laiku vajag variācijas."

Runājot par savām attiecībām ar mūziku, Andrejs Veisbergs stāsta, ka samērā bieži dodoties uz koncertiem, galvenokārt Vācijā. Arī darbs dažkārt esot ļoti labi savienojams ar vakara koncertiem. Šad un tad esot braucieni uz operām.

"Es daudz klausos, braucot mašīnā, un mājās, kad kaut ko rakstu vai pētu, tad praktiski vienmēr man fonā būs mūzika. Mašīnā es klausos "Klasiku", bet pētot – atkarībā no tā, kas tiek pētīts.

Ja ir tādi mierīgi, sīki pētījumi, tad ļoti labs ir Šopēns vai Bēthovena klavierdarbi, tie  nomierina. Bet dažreiz ir nepieciešams vairāk enerģijas, tad parādās Brukners vai Vāgners."

Andreja Veisberga izvēlētās mūzikas saraksts:

* R. Šūmanis, F. Lists. "Veltījums/Widmung". V. Klaiberns, 1962. gads

* E. Elgars. Enigma. 9. variācija „Nimrod”. Londonas Simfoniskais orķestris, diriģents Adrians Bolts

* A. Brukners. 9. simfonijas pirmās daļas noslēgums. Berlīnes filharmoniskais orķestris, diriģents Herberts fon Karajans

* V. A. Mocarts. Cerlīnas un Dona Žuana duets. Elīna Garanča, Egils Siliņš , LNSO ,diriģents V. Kiradžijevs

* R. Vāgners. "In fernem Land, unnahbar euren Schritten” no operas „Loengrīns". Klauss Florians Fogts (tenors), Berlīnes Vācu operas orķestris, diriģents Peters Šneiders

* I. Kalniņš. Mūzika filmai „Ezera sonāte”