Kad Koļcovs satiek Vilipsōnu...

Šonedēļ raidījumā "Mākslas vingrošana" gleznotājs Kaspars Zariņš uz sarunu aicinājis divus kolorītus vizuālās mākslas pārstāvjus - Aivaru Vilipsonu un Robertu Koļcovu.

Tiek skartas nopietnas un arī nenopietnas tēmas, piemēram, kā nokļūt līdz savai patiesībai un noturēt savu pārliecību, ko darīt, ja "baterijas nosēdušās" un idejas izsīkušas, tiek runāts arī par pasīvo dekadenci un pozitīvi lādētu mākslu, skumjām un prieku, par vaļaspriekiem un ceļošanu, par atgriešanās sajūtu mājās un atrašanos uz ūdens un mežā...

***  

Aivars Vilipsons (1964) beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības (1983) un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas ( 1992). Viņš plašākai sabiedrībai zināms kā daudzpusīga, atraktīva un Latvijas mākslas aprindās ļoti pamanāma personība, kurš strādājis dažādos žanros un izmantojis ļoti kolorītus izteiksmes līdzekļus – tēlniecībā, grafikā, glezniecībā, reklāmās, kafejnīcu interjeru gleznojumos, zīmējis apsveikuma kartītes, ilustrējis grāmatas, rakstījis dzeju. Viņu saista Rīga un nekad nav bijusi vēlēšanās dzīvot un strādāt citur.

Roberts Koļcovs (1966) beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļu (1987) un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1995). Izstādēs piedalās kopš 1989.gada. Kopā ar Aivaru Vilipsonu 1993. gadā dibinājis par laikmeta zīmi kļuvušo grupējumu “Pasīvā dekadence”, kas bijis arī daudzu autoru zīmējumu izstāžu organizētājs. R. Koļcovs ir pazīstams arī kā interjera gleznojumu meistars – viņa darbi ir tapuši sabiedriskajās telpās un privātmājās gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņš veidojis ilustrācijas grāmatām un preses izdevumiem, sarīkotas 23 personālizstādes. Iedvesmu saviem darbiem gūst pētot un novērojot dabu, jau ilgu laiku sevi dēvē par botāniķi, jo tas ļauj papildināt ne tikai mākslas darbus, bet arī iztēli un dzīvi.