Šonedēļ mākslas zinātniece no izdevniecības "Neputns" Laima Slava par vizuālo mākslu vēlas runāt ar cilvēkiem, kas ikdienā vairāk domā par kādu citu mākslu, ne gluži vizuālo.

Jo vizuālā māksla nav izolēta parādība un nerodas tukšā vietā. Tai ir gan sava pagātne, gan tagadnes laiktelpa ar domubiedru klātbūtni. Raidījuma viesi - žurnāla "Rīgas Laiks" redaktors Valdis Ābols, kā arī dzejnieks un kritiķis Raimonds Ķirķis. Fokusā - divas šobrīd aktuālas izstādes.

***

Līdz 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē skatāma izstāde "Aleksandra Beļcova. Glezniecība, grafika, darbnīcas "Baltars" porcelāns". Tās kuratore ir Natālija Jevsejeva, un tas nebūt nav viss, kas šobrīd notiek ar Aleksandras Beļcovas vārdu, jo izdevniecībā "Neputns" laista klajā apmēram 500 lappušu bieza smaga, gleznu un foto reprodukcijām bagāta grāmata "Aleksandra Beļcova"...

Lūk, ko Natālija Jevsejeva nesen atklāja intervijā Ilgai Augustei...

 

***

Ar mākslas palīdzību un vēlmi mūsdienās modināt snaudošo sabiedrības daļu, lai uzjundītu aktīvāku vēlmi un spēju sadarboties, līdzdarboties un ģenerēt noderīgas idejas Latvijas valsts pilnveidē, Mūkusalas Mākslas salonā, pieminot Baltijas ceļa trīsdesmitgadi, izveidota izstāde “Dzīvā ķēde” ar 80. un 90. gadu spilgtākajiem mākslas darbiem no Zuzānu ģimenes kolekcijas. Ekspozīcijā izlikti “Maigo svārstību” grupas mākslinieku – Sandras Krastiņas, Edgara Vērpes, Jāņa Mitrēvica, Aijas Zariņas lielformāta gleznojumi, kā arī par “supergrafiķiem” dēvēto mākslinieku veikums un citi tā laika darbi no Zuzānu ģimenes kolekcijas. Citviet šī perioda mākslas nemaz nav apskatāma, jo Latvijā nav laikmetīgās mākslas muzeja.