Tuvojas izskaņai Eiropas kultūras galvaspilsētas gads, tāpēc mūsu dienasgrāmatu cikla noslēguma raidījumā atskatāmies uz paveikto, ieklausoties "Rīga 2014" kultūras programmas tematisko līniju kuratoru viedokļos!
Pirmkārt, tiekamies ar nodibinājuma "Rīga 2014" un tematiskās līnijas "Rīgas karnevāls" kuratori Diānu Čivli, kura atzīst: Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads un tā īstenotā programma ir Rīgas un visas Latvijas veiksmes stāsts.
"Uz visu gadu noskatos ar lielu, platu smaidu. Esmu ļoti priecīga un lepna par visiem projektu organizētājiem, kuri šogad varēja īstenot savus projektus, jo labi zinu: daudzi piepildīja savu sapni, jo neskaitāmi kultūras organizatori ilgi bija lolojuši dažādu izstāžu koncepcijas, sadarbību ar starptautiskiem māksliniekiem un citas lietas, kuru realizāciju liedza finanšu trūkums."
Diāna atceras arī drūmo, neziņas pilno sākumu, kas, noticot saviem spēkiem, rezultējies apjomīgas programmas īstenošanā. "Tas ir visu radošo cilvēku nopelns - šo programmu izauklēja ap simt organizāciju."
"Gads sniedza arī pārliecību, ka mūsu kapacitāte un spēja realizēt lielus starptautiskus projektus diemžēl nesakrīt ar mūsu pieticīgo infrastruktūru. Protams, sapratām, ka daudzus projektus var realizēt asprātīgā un radošā veidā, turklāt tādās vietās, kuras līdz tam nevienam pat prātā neienāca uzlūkot kā pasākumiem derīgas... Taču mums arī nācās atteikt daudzus pasākumus, kuri varēja tikt īstenoti Rīgā. Pirmkārt, izjutām akustiskās koncertzāles trūkumu un Valsts Mākslas muzeja remontu, arī lielas izstāžu telpas trūkumu. Sapratām, ka mums nav lielas telpas, kur sarīkot pasākumus vairāk nekā 1000 cilvēkiem."
Diāna atzīst, ka viņai pašai vissirsnīgākie brīži bijuši tie, kad pasākumu laikā atradusies publikas vidū un jutusi publikas atmosfēru. "Ir mums te tāda speciālā Rīgas atmosfēra, kad gaisā virmo pozitīvais, cilvēki ir tik atvērti un brīvi. Pasaules koru olimpiādes laikā izjutām, ka ikviens rīdzinieks ir kultūras darbinieks. Ar tādu labsirdību un atvērtību, kādu novēroju olimpiādes laikā, līdz šim nebiju sastapusies." Kā spilgtākos, saviļņojošākos un gandarījumu sniedzošākos brīžus Diāna min koncertu "Lec, saulīte", Born in Rīga un Pasaules koru olimpiādi.
Tematiskās līnijas "Okeāna alkas" kurators Uģis Brikmanis uzsver: "Vienu mērķi esam piepildījuši - paaudzei, kas nāk aiz mums, atstājuši impulsu izdarīt kaut ko tikpat interesantu, radoši bagātu un spožu. Man pašam šis gads nozīmēja īstenot gadu desmitiem ilgi auklētos sapņus, turklāt sadarbībā ar ārvalstu partneriem tos īstenot tā, kā patiešām tiem bija jāizskatās."
Tematiskās līnijas "Ceļu karte" kuratore Gundega Laiviņa: "Manā pārziņā bija pasākumi, kas centās aptvert visu Rīgu, iesaistot pēc iespējas vairāk iedzīvotāju un ar mākslas darbu, kā arī dažādu mediju starpniecību fiksēt to, kāda šobrīd izskatās mūsu Rīga. Manuprāt, programma izdevās. Ko mēs neizdarījām? Redzot to, ka arī Rīgas apkaimē iespējama intensīva kultūras dzīve un mūsu iniciētajiem pasākumiem lielākoties bija sezonāls raksturs (lielākā daļa norišu notika brīvdabā), nākotnē būtu jādomā par to, kā attīstīt kultūras infrastruktūru arī ārpus Rīgas - lai kultūras fiziskā telpa neatrodas tikai centrā."
Savukārt Gints Grūbe, kura pārziņā bijusi tematiskā līnija "Brīvības iela", atzīst: Rīgas kā Eiropas kultūras gads bijis saturiski piepildīts, pateicoties 2000 cilvēkiem. "Deviņdesmit procenti no sapņiem, kurus izauklējām 2009. gadā, patiesi notika un īstenojās.
Tas ir tas fenomenālākais - kultūras cilvēku potenciāls, kas mums ļauj būt lepniem, ka tāds pasākums notika.
Pati tematiskā līnija "Brīvības iela" akcentēja Otrā pasaules kara simtgadi: pierādījās, ka vēsturiskie notikumi kultūras projektiem piešķir jēgu. Prieks, ka Stūra mājas projekts turpināsies arī nākamgad. Gribētos, lai turpinātos arī Žaņa Lipkes muzeja uzsāktais projekts "Pagrīdes Rīga". Jo Rīga ir pilna ar anonīmām vēstures vietām, kuras būtu pelnījušas tikt iezīmētas un padarītas redzamas."
Tematiskās līnijas "Izdzīvošanas komplekts" kuratore Solvita Krese uzsver nozīmīgo komandas darbu un atzīst, ka gandarījums par paveikto ir liels: "Daudz no tā, ko bijām solījuši, patiesi ir piepildījies. Rīgas DNS kods kļuvis savādāks. Izmaiņas skārušas radošos cilvēkus - atklāts jaunas uzdrīkstēšanās līmenis, jauna kapacitāte, kas tāpat vien nepazudīs. Ieskrējiens bijis tik liels, ka to nav iespējams apstādināt un tam būs tālejošas sekas."
Vita Timmermane-Moora, tematiskās līnijas "Dzintara ādere" kuratore, ir pārliecināta: "Tas ir tikai sākums. Runas un darbības ap un par dzintaru kļuvušas par labu iemeslu daudzām citām radošajām darbībām. Dzintara āderes ideja šajā laikā attīstījusies daudzkārt tālāk par mūsu pārdrošākajām iecerēm. Vislielākais gandarījums, protams, ir par mūsu radošajiem cilvēkiem, turklāt visdažādākajās jomās - par personībām, kas pārsteidza pat vistuvākos kolēģus un draugus. Mūsu Rīgas izstādes bija unikālas, patiešām - pasaules līmenī!"
Vēl raidījumā atgādinām par to, kādas izstādes "Rīga 2014" ietvaros vēl joprojām apskatāmas dažādos Rīgas muzejos.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X