Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšana triju dienu garumā aizritējusi godam. „Rīga 2014" dienasgrāmata vispirms ielūkojas 18. janvāra norisēs, ieklausoties uzrunāto aculiecinieku sajūtās.

Savus vērojumus pauž Grāmatu draugu ķēdes dalībnieki no Birzgales pagasta un Rīgas. Esot tik priecīga un pacilājoša sajūta, ka pat aukstums netraucē! Vēl jo vairāk tālab, ka grāmatu padošana tiek papildināta ar dziesmām un dejām. Īpaši jaukas emocijas radušās, turot rokā grāmatas, kas atrodamas personīgajā grāmatplauktā.

Savukārt pārdomās par notiekošo Rīgas Centrāltirgū dalās gaļas pārdevēja Linda, rezumējot savu darba dienu kora „Balsis" pavadībā.

Tikām Rīgas Autoostā, kur risinājās pianistu stafete un skanēja Johana Sebastiāna Baha mūzika, skatītāji trāpīgi rezumē atklāšanas pasākumos pieredzēto, par vērtīgākajām emocijām atzīstot emocionālo siltumu, ko mēs viens otram spējam dot: „Šī ir kārtējā latviešu tautas saliedēšanās diena!"

Raidījuma turpinājumā – saruna ar izstādes „1914" kuratori Gintu Gerhardi-Upenieci izstāžu zālē „Arsenāls".

„Daudzu gadu garumā tapušais projekts veltīts Pirmā pasaules kara simtgadei. Tas ir vēstījums par kara aculieciniekiem – karavīriem un arī māksliniekiem, kas pieredzēja milzīgu un liktenīgu vēstures pagrieziena punktu: pasaule gāja bojā, dzima Eiropa, veidojās valstis. Pasaulē šis karš tiek dažādi interpretēts. Katrs gads bijis vesela epopeja konkrētās tautas vēsturē, un traģiski, ja nereti šo notikumu atainošanai atvēlēts vien pāris rindiņu," atklāj Ginta. Sarunas turpinājumu klausieties ceturtdien, 23. janvārī, plkst. 17:30 "Klasikas neatliekamajā sarunā", kad dosimies plašākā pastaigā pa ekspozīciju, kas „Arsenāla" Lielajā zālē būs apskatāma līdz 20. aprīlim.

Raidījuma noslēgumā ieklausāmies Latvijas Jaunā teātra institūta direktores Gundegas Laiviņas komentārā par laikmetīgā teātra programmas „forte forte" izrādēm.

Programma tiek atklāta ar latviešu režisoram Alvim Hermanim veltītu nedēļu no 25. janvāra līdz 1. februārim, kuras laikā varēs noskatīties Minhenē un Vīnē tapušas izrādes „Vēlie kaimiņi" un „Tēvi".

„Tā ir daļa no programmas „Brīvības iela", kas aplūko ne tikai Eiropas vēsturiskos procesus, bet arī to, kā cilvēks pārdzīvojis dažādas varas maiņas, kādas ir cilvēka attiecības ar varu, indivīda attiecības ar sabiedrību."

Sarunas turpinājums ar Gundegu Laiviņu par turpmākajām „forte forte" izrādēm – 28. janvārī, kad dzirdēsim arī dokumentālās filmas par Alvi Hermani „Vairāk nekā dzīve" režisora un scenārija autora Ginta Grūbes pārdomas.