Muzicēšana pūtēju orķestros līdzās kordziedāšanai ir neatņemama latviešu Dziesmusvētku tradīcijas sastāvdaļa. XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiek svētku tradīcijas simtpiecdesmitgades zīmē, tādēļ Pūtēju orķestru lielkoncerts veidots kā ceļš no pūtēju orķestru tradīcijas aizsākumiem līdz mūsdienīgam skanējumam.

Pūtēju orķestrim dažādos laikos Latvijā ir bijusi svarīga vieta gan sadzīvē, spēlējot zaļumballēs, bērēs un kāzās, gan vēstures griežos un Brīvības cīņās. Koncerts veidots kā latviešu tautas vīrišķības un pieaugšanas stāsts – no gana stabulītes, strēlnieka dziesmām un karavīra staltuma – līdz ēverģēlībām ballītēs un dziļai emocionalitātei laikmetu griežos.

Koncertā piedalās visi Latvijas pūtēju amatieru orķestri, solisti, tautas deju un laikmetīgās dejas dejotāji.

Mākslinieciskais vadītājs Jānis Retenais, asistents Tomass Kokamegi
Režisore un scenārija autore Elīna Apsīte
Scenogrāfs Gints Gabrāns, gaismu mākslinieks Egils Kupčs
Horeogrāfes Diāna Gavare un Lilija Lipora
Intermēdiju mūzikas autors Edgars Lipors
Projekta vadītājs Armands Leimanis

Tiešraidi "Klasikā" vada Ilga Auguste un Raitis Zapackis, skaņdarbu starplaikos piedāvājot sarunu ar dziedātāju Intaru Busuli, kurš ir arī profesionāls trombonists, dziedātāju Ievu Kerēvicu, kura savulaik spēlējusi vijoli un ļoti nopieni – arī saksofonu, Dziesmu svētku pūtēju orķestra virsdiriģentu, Latvijas Universitātes pūtēju orķestra vadītāju Jāni Puriņu, bet koncerta noslēgumā – ar komponisti Lolitu Ritmani, kuras darbs "Pāri laikiem" šajā koncertā piedzīvojis pasaules pirmatskaņojumu.