Šajā raidījumā 100 gadu jubilejā atceramies kādu īpašu 20. gadsimta džeza mūzikas ikonu – Oskaru Pītersonu (Oscar Peterson), kanādiešu džeza pianistu, komponistu un vienu no ievērojamākajiem mūziķiem džeza vēsturē.

Viņš dzimis 1925. gada 15. augustā Monreālā, Kanādā, imigrantu ģimenē, un jau agrā bērnībā sāka spēlēt klavieres. Pītersons bija pazīstams ar savu izcilo tehniku, nevainojamo ritma izjūtu un spēju savienot klasiskās mūzikas tendences ar džeza brīvību.

Savas karjeras laikā viņš ierakstīja simtiem albumu un sadarbojās ar daudziem leģendāriem māksliniekiem, tostarp Ellu Ficdžeraldu, Luiju Ārmstrongu, Diziju Gilespiju, Čārliju Pārkeru un daudziem citiem. Īpašu atpazīstamību viņš guva ar savu trio, kas tika uzskatīts par vienu no visspēcīgākajiem ansambļiem džeza vēsturē.

Papildus koncertēšanai un ierakstiem Pītersons bija arī komponists un pedagogs, kurš iedvesmoja veselu paaudzi jauno džeza mūziķu. Viņa ieguldījums tika novērtēts ar daudziem apbalvojumiem, tostarp astoņām Grammy balvām. Pītersona mūzika joprojām tiek atskaņota visā pasaulē, un viņš aizvien ir viens no spožākajiem džeza pianistiem, kura māksla iemieso gan tehnisko pilnību, gan dziļu muzikālu dvēseli.

Par Oskara Pītersona mūziku un viņa muzikālo mantojumu Artūrs Sebris sarunāties aicinājis divus pianistus – Kristu Saržantu un Matīsu Žilinski.