Jauni "Jersika Records" albumi - "Take Your Time" un "ImagiNation"

Ierakstu nams "Jersika Records" septembrī laiž klajā divus jaunus albumus - Matīsa Čudara trio plati Take Your Time un Džeisona Hantera Baltijas kvarteta ieskaņojumu ImagiNation. Albumus veram vaļā un ar abu ansambļu līderiem sarunājamies šīs nedēļas "Džeza impresijās".

Anete Ašmane-Vilsone sazvanījusi Matīsu Čudaru, kuram Ņujorkā rit spraiga diena, kamēr Latvijā jau vēla pievakare. Matīss atklāj, ko otrpus okeānam darījis šovasar, kā arī stāsta par jauno albumu - par mūzikas tapšanu un muzikālajiem draugiem, par nosaukuma filozofiju un albuma vizuālajā noformējumā ietērprajām sajūtām. Matīsu Latvijā ceram sagaidīt nākamā gada janvārī, bet tikmēr varam klausīties jauno albumu, kas ieskaņots kopā ar Edvīnu Ozolu un Ivaru Arutjunjanu.

Artūrs Sebris savukārt uz telefonsarunu aicinājis amerikāņu izcelsmes Igaunijā dzīvojošo Džeisonu Hanteru, kurš izveidojis Baltijas kvartetu un jaunajā platē piedāvā gan savu oriģinālmūziku, gan aranžējumus jau zināmām melodijām. Intervijā Džeisons atklāj, kā radies sastāvs, kurā līdz ar viņu pašu muzicē Atis Andersons no Latvijas, Alans Kaljaste no Igaunijas un Augusts Barons no Lietuvas, kā veicies ieraksta procesā, kā viņš strādā pie mūzikas radīšanas un kāds izdevies gala rezultāts.

Baltijas kvartets – cik ilgi jau spēlējat kopā ar šiem lieliskajiem mūziķiem?

Pēdējo piecu gada laikā esam kopā spēlējuši dažādos projektos, bet nekad nebijām visi četri bijuši vienā ansamblī vai kaut ko kopā ieskaņojuši.

Mēs satikāmies studijā un mūsu pirmais albums tapa turpat uz vietas. Tā kā pateicoties tieši šim ierakstam radās Baltijas kvarteta projekts.

Kā aizsākās jūsu sadarbība ar “Jersika Records”? Jūs uzrunāja Mareks Ameriks?

Jā, konceptu izdomāja Mareks Ameriks un Atis Andersons. Atis šo ideju piedāvāja, un Mareks bija sajūsmā par to. Tad viņi sazvanīja mani, es sāku komponēt mūziku un mēs to realizējām.

Kā tu kā amerikāņu izcelsmes džeza mūziķis raksturotu Baltijas džezu?

Kad kaut kur ceļo apkārt, var dzirdēt to, ka katrā valstī stili ir atšķirīgāki. Lielākoties mūziķi, ar kuriem kopā uzstājos, ir mācījušies tradicionālo džezu, kā arī katram ir savas tautas mūzika. Līdz ar to mēs katrs esam pievienojuši savas zināšanas un pieredzi. Kā jau teicu, katrā valstī džezs skan nedaudz citādāk, bet, savienojot to kopā, rodas soulful jazz, tā ir modernā un tradicionālā džeza sintēze.

Tavā kvartetā nav neviena basa instrumenta spēlētāja. Atis Andersons pilda šo funkciju uz “Hammond” ērģelēm. Kāda ir sajūta, šādi spēlējot?

Jā, tas bija lieliski. Atklāti sakot, šī bija pirmā reize, kad spēlēju bez basa un šo funkciju pildīja ērģelnieks. Es vienmēr esmu bijis liels Džimija Smita, Džoija Defrančesko un citu lielisko “Hammond” ērģelnieku fans. Tā bija jauna pieredze, bet tas bija ļoti aizraujoši. Un man ļoti patīk, kā kompozīcijas skan.

Kad komponēju, visu laiku domāju par to, ka rakstu ērģelēm. Tā bija tiešām patīkama pieredze.

Albumā iekļautas piecas kompozīcijas, kā saprotu, trīs no tām ir tavas orģinālkompozīcijas. Kas tevi iedvesmo komponējot?

Jā, protams, pirmkārt domāju par “Hammond” ērģelēm un ņēmu vērā ansambļa dalībnieku spējas. Ar Augustu un Alanu esmu kopā muzicējis jau daudzus gadus, tāpēc zinu, kā viņi spēlē un kas izklausās labi. Godīgi sakot, viņi spēlē lieliski visos stilos. Komponējot domāju tieši par viņiem. Līdz ar to izdevās uzrakstīt pāris ļoti labas kompozīcijas, un par tām esmu tiešām lepns. Manuprāt, ansamblis tās ieskaņoja izcili.

Vienai no kompozīcijai nosaukumus ir “1 – 4 – E”. Kāds ir tā atšifrējums?

Mana tēva vārds ir Eltons Hanters, viņa vārds sākas ar burtu E. Man šķita, ka tas varētu labi izklausīties. Kopumā tas nozīmē “One for E”, un tas ir veltījums manam tēvam.

Kā aizritēja ierakstu sesija? “Jersika Records” izmanto analogo ierakstu sistēmu, ierakstus veicot lentās, un tas prasa ļoti lielu profesionālismu no mūziķa.

Jā, šī bija pirmā reize, kad ierakstīju albumu šādā formātā. Tā bija vērtīga pieredze, bet ieraksta laikā ir liels psiholoģiskais spiediens, jo tu vēlies, lai katrs ieraksta variants būtu ļoti labs visam ansamblim. Katram mūziķim ir jābūt gatavam spēlēt tieši tajā mirklī, tur nav atkāpšanās ceļa – nebūs ne labāk, ne sliktāk, ir tikai šis variants, šī kopā spēlēšanas reize. Labs vai slikts, tas viss tiks iekļauts albumā. Pēc ieraksta mēs neveicām labojumus. Tā bija lieliska sajūta un,

jo ilgāks laiks pēc ieraksta ir pagājis, jo vairāk es to novērtēju un esmu lepns par to, ko paveicām.

Nebija nemaz tik daudz. Cik atceros, katru no piecām kompozīcijām rakstījām trīs reizes, divus skaņdarbus vēl pa reizei. Izdarījām visu, ko varējām. Kad jutām, ka paliek sliktāk, beidzām rakstīt, un tad atlika izvēlēties no ieskaņotajiem variantiem.

Pēc ierakstu sesijas jums bija viens koncerts festivālā “Rīgas ritmi”.

Mēs spēlējām jaunā albuma kompozīcijas un pāris džeza mūzikas standartus. Iepazīstinājām publiku ar ansambli, tā bija lieliska pieredze, un es vienmēr priecājos nokļūt Rīgā, tur ir lieliski mūziķi un jauki cilvēki. Uzstājāmies mākslas centrā “Noass”, kas atrodas tieši pie upes. Kopumā lieliski pavadījām laiku.

Noslēgumā vissvarīgākais jautājums. Kā tev patīk rezultāts?

Atklāti sakot, man tas ļoti patīk. Nesen runāju ar savu draugu no Rīgas, kurš tagad dzīvo Igaunijā. Viņš noklausījās pāris kompozīcijas un teica, ka viņam albums ļoti patīk. Gan skaņas mikss, gan kompozīcijas. Esmu ļoti apmierināts ar ierakstu, bet, ja arī kāds cits lielisks mūziķis no malas to novērtē, tad ir vēl patīkama sajūta.