Ute Lempere dzied Maikla Naimena dziesmas ar Paula Cēlana, Viljama Šekspīra, Volfganga Amadeja Mocarta un Artura Rembo tekstiem.


Par raidījuma ieceri Orests Silabriedis: "Utes Lemperes ierakstus izvēlējos tāpēc, ka, meklējot mūziku Paula Cēlana atdzejas krājuma "Melnās pārslas" atvēršanas pasākumam, uzdūros uz šo fenomenālo ierakstu, kur Maikls Naimens dod ne tikai Paula Cēlana, bet arī Artūra Rembo un Šekspīra dzeju pārcēlumus ekspresīvā mūzikā, ko brīnum ekspresīvi dzied līdz šim "Klasikā" varbūt vēl īsti nenovērtētā Ute Lempere.


Cēlana dzeju vērts lasīt jaunajos Janas Vērdiņas atdzejojumos, un tad Utes balss iegūst vēl pavisam citu kontekstu,

bet tiklab jāpievērš uzmanība arī citiem šajā tvartā liktajiem opusiem, toskait dziesmai ar Mocarta tekstu, ko viņš trīs dienas pirms nāves it kā teicis savai sievai: "Esmu neparasts. Man nav nedz dvēseles, nedz miesas. Mani nevar saskatīt, toties var saklausīt. Tikai pats cilvējks vara man piešķirt tik daudz dzīvju, cik pats vēlas. Un mana dzīve ir īsa, jo es mirstu uzreiz pēc piedzimšanas. Tādējādi atkarībā no cilvēka iegribas varu dzīvot un mirt neskaitāmas reizes dienā. Man atvēlēts rakstīt mūziku, kas pašam patīk. Jūtu, ka spēju darīt daudz ko, lai attaisnotu slavu, ko esmu ieguvis. Bet tā vietā man jāmirst.""