"Klasika" un Sandra Ņedzvecka aicina uz labo domu pilsētu Tērbatu, kurp savulaik ceļu mērojuši nākamie jaunlatvieši un kur pēc viņiem universitātes gaiteņos latviešu mēle aizvien bijusi dzirdama. Arī šodien turp ceļu mēro lieli un mazi bērni no visas Latvijas.

Tērbata, mūspusē zināma arī kā Mētraine, Tartu vārdu ieguvusi padomju okupācijas laikā, un tā arī šodien šo pilsētu dēvējam gan mēs, gan igauņi, gan pasaule.

Tulkotāja Rūta Karma atgādina, ka pilsētai ir arī sava devīze: "Tartu - labo domu pilsēta".

Tartu satiekam teologu un muzikologu Martu Jansonu, kurš teic, ka Tartu labi raksturo tās garīgā dzīve un atgādina, ka vēsturiski Tartu universitāte šodien atrodama pasaules labāko universitāšu saimē. Universitātes vēsturi tuvāk iepazīstam, iztaujājot tās muzeja direktori Mariannu Raismu. Citstarpā viņa apgalvo, ka tās izveidošana bijis tīrais brīnums...

To, ka lietu vērtība nav izejvielu dārgumā, bet stāstos, leģendās un cilvēkos, apstiprina komponists Peters Vehi, kurš Tartu rīko festivālu "Stikla pērlīšu spēles". Par šo festivālu, ko iedevsmojis Hermaņa Heses varonis Jozefs Knehts ar savu vēlmi apvienot visus iespējamos kultūras aspektus, stāsta arī festivāla direktore Tīna Jokinena, aicinot katram uzdot sev visbūtiskākos jautājumus: kas esam un kādēļ, no kurienes nākam un kurp ejam.

Bet Tartu pilsētas mērs Urmass Klāss, kurš amatā ir kopš šā gada aprīļa, teic šādi: "Tartu igauņiem vienmēr bijis garīgais un arī akadēmiskais centrs. Šeit dzimusi Igaunijas Dziesmu svētku tradīcija, pirmo reizi notikuši Baltijas studentu dziesmu svētki. Tartu ir arī svarīga pilsēta Krievijas Ziemeļrietumu reģionam, taču mums īpašs prieks, ka Tartu ir ciešas saites tieši ar Latviju. Un līdzās universitātei te allaž bijusi vieta revolucionārām un alternatīvām kultūras izpausmēm."