Godinot Baltijas ceļa 25. gadskārtu, "Klasika" aicina ieklausīties Gitas Lanceres veidotajā apskatā par šīs vasaras kultūras dzīves notikumiem Lietuvā un Igaunijā.

Paviesojamies gan Starptautiskajā folkloras festivālā Baltica Lietuvā, gan Dziesmu svētkos Lietuvā un Igaunijā, kā arī Pērnavas mūzikas festivālā.

Uzklausām folkloras festivāla Baltica organizētāju viedokli, ka festivālam būtu jāstiprina mūsu vienotība, kaimiņu dziesmu svētkus vērtē Dziesmu un deju svētku organizētāji no Latvijas Nacionālā kultūras centra, un par Pērnavas festivālu runājam ar tā dalībniekiem no Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Pērnavas festivāla orķestra.

15. jūlijā Pērnavā tika atklāts piemiņas akmens 1989. gada 15. jūlijā notikušajai Baltijas padomei, kurā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pārstāvji pirms 25 gadiem pieņēma lēmumu par akcijas "Baltijas ceļš" rīkošanu.

Pasākumā viesojās arī Baltijas padomes loceklis, profesors Arnolds Klotiņš: "Sākumā domāju - būs kādi pieci seši cilvēki, bet tur bija simtiem..." Viņš atceras, kā 1989. gada pavasarī Baltijas padome izveidojusies un kāds bijis vēsturiskais, emocionālais un politiskais konteksts. Viņš arī pauž uzskatu, ka vienotības sajūta atkal kļūst aktuāla.

Taču jau pāris gadu pirms Baltijas padomes sanāksmes Baltijas vienotības ideja jau bija manifestējusies kādā vērienīgā pasākumā - starptautiskajā folkloras festivālā Baltica, kas 1987. gadā notika Lietuvā, gadu vēlāk Latvijā, bet pēcāk Igaunijā. Šogad Baltica risinājās jau 27. reizi, un atkal - Lietuvā. Arī šī festivāla organizatoriem būtiski šķita uzsvērt tieši Baltijas vienotību, un to akcentē arī Lietuvas Tautas mākslas centra pārstāve Jūrate Šmetaite: "Bija sajūta, ka tas mūs visus atkal apvieno, ļaujot sajust saknes un arhaisko kultūru, kas mums ir līdzīga!"

Latviju festivālā Baltica pārstāvēja grupa "Dignājīši", kuras dalībnieces intervijā "Klasikai" atklāj savus iespaidus par festivālā pieredzēto un izjusto, kā arī pastāsta, kas tajā paticis vislabāk.

Folkoras festivāla Baltica trīs gadu cikls Lietuvā šogad sakritis ar Dziesmu svētku četru gadu ciklu. Pasākumu rīkotāju lēmums bijis abus svētkus sapludināt. Vērtējums diezgan pretrunīgs, taču lielākoties pozitīvs. Lielākais ieguvums - Dziesmu svētku viesi iepazinuši arī folkloras festivālu. Īpaši efektīga bijusi Dziesmu svētku fokloras diena.

Savus daudzveidīgos iespaidus par Lietuvas un Igaunijas dziesmu svētkiem intervijā Gitai Lancerei atklāj Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji - Dziesmu svētku nodaļas vadītāja Līga Ribicka un Kora nodaļas eksperts Lauris Goss. Citstarpā viņi salīdzina svētku norises Igaunijā un Lietuvā, slavē pasākumu demokrātisko atvērtību un norises vietu grandiozo ietilpību salīdzinājumā ar Latvijas pieticīgajām iespējām. Taču Deju svētku norises kontekstā visām valstīm problēmas līdzīgas.

Ap 15. jūliju Pērnavā notika arī tradicionālais Pērnavas mūzikas festivāls, kura patroni ir slavenās Jervi ģimenes pārstāvji - Nēme un Pāvo. Šoreiz pasākumos piedalījās arī divi orķestri no Latvijas: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris muzicēja Nēmes Jervi vadībā, savukārt Sinfonietta Rīga - Pāvo Jervi vadībā. LNSO galvenā diriģenta Andra Pogas asistents Guntis Kuzma stāsta, kā noritējis darbs pie Riharda Štrausa mūzikas programmas sagatavošanas, slavē Pērnavas koncertzāles labo akustiku un stāsta arī par to, kā ir atrasties pie orķestra diriģenta pults, nevis klarnešu grupas sastāvā. LNSO bijis koncentrējies, parādījis sevi vislabākajā formā.

"Lai gan ierasts, ka vecākās paaudzes diriģentu interpretācijas kļūst aizvien lēnākas, Nēmes Jervi gadījumā viss bija gandrīz divreiz ātrāk! Taču rezultātā Štrausa poēmas "Nāve un apskaidrība" interpretācija Pērnavas festivālā bija viena no labākajām, kādu līdz šim gadījies dzirdēt," uzsver Guntis Kuzma.

Sajūsmu par sadarbību ar maestro Pāvo Jervi pauž Sinfonietta Rīga mūziķi - vijolniece Agnese Kanniņa-Liepiņa un kontrabasists Jānis Stafeckis. "Pāvo labi pazīst drēbi, tāpēc sadarbība veidojās ātri, labi un ļoti viegli, radās zibenīgs kontakts," uzsver Jānis. Agnese viņu papildina: "Esam jauni mūziķi, vēl bez rutīnas, tāpēc labi un atvērti pieņemam cilvēkus, kas stāv mūsu priekšā. Pāvo neuzspiež savu - saprata, kādi esam un ko varam." Abi mūziķi stāsta par darba procesu mēģinājumos, kas pagājuši nemanāmi, jo bijuši interesanti un saistoši, kā arī koncertos, kuros Pāvo provocējis uz dzīvu muzicēšanu.

"Tikšanās ar Pāvo Jervi mūsu orķestrim atklāja septīto elpu," atzīst Jānis Stafeckis.

Par sadarbību ar Pāvo Jervi sajūsmā ir arī vijolniece Eva Bindere, kura kopā ar Sandi Šteinbergu piedalījās slavenajā Pērnavas festivāla orķestrī: saaicinot mūziķus no visas pasaules, to izveidojis Pāvo Jervi.

"Man šī bija emocionāli žilbinoša nedēļa: nenožēloju ne brīdi! Ar Pāvo Jervi nekad nebiju spēlējusi - zināju tikai, cik ļoti man patīk viņa interpretācijas Bēthovena simfonijām. Tagad beidzot viņu "dabūju" lielā daudzumā, bet ne par daudz. Viņa darba stils - ļoti konstruktīvs. Ir ļoti daudz īstas mūzikas tajā visā," stāsta Eva Bindere, kura pēdējā laikā strādā Anglijā. Eva labprāt stāsta par to, kā notikuši Pērnavas festivāla orķestra mēģinājumi, kāda ranga mūziķi tajā spēlē un kāda bauda un atbildība ir muzicēt maestro Pāvo Jervi vadībā.