Surdīne – ierīce, ar kuras palīdzību iespējams klusināt stīgu un metāla pūšamo instrumentu skanējumu.

Nosaukums radies no latīņu valodas vārda surdo, kas tulkojumā nozīmē - "kluss".

Ar surdīni tiek klusināts ne tikai skanējums - reizēm arī tembrs. Klavierēm surdīnes funkciju pilda kreisais pedālis.

Pamatojoties uz Mihaela Pretoriusa rakstiem, stīgu instrumentiem surdīnes parādījušās 17.gs. pirmajā pusē, kad mūziķi pirmo reizi skaņas slāpēšanas nolūkā uz instrumentiem uzlika ķemmīti atgādinošu priekšmetu. Pirmie komponisti, kuri uzdrošinājās izmantot surdīnes, bija Lulli un Monteverdi. Līdz 19.gs. surdīnes komponistu vidū nebija īpaši iecienītas, bet, kad pienāca romantisma laiki, surdīnes tika izmantotas arvien vairāk. Nezinātājiem stīgu instrumenta skanējumu ar vai bez surdīnes atšķirt ir pagrūti.

Vārdi con sordino redzami arī metālpūšamo instrumentu nošu partijās, tas nozīmē, ka šajās vietās instrumentu nepieciešams spēlēt ar surdīni. Akadēmiskajā mūzikā populārākā ir bumbierveida surdīne, kuru ievieto trompetes vai trombona galā, mežradznieki surdīnes funkciju var pildīt pat ar savu labo roku. Džezā visbiežāk izvēlētais surdīnes veids ir vai nu "hūte" vai "sēnīte".