Tarantellas dzimtene ir Itālijas dienvidi - vieta, kur sākas "zābaka papēdis" jeb ostas pilsēta Taranto, no kuras nosaukuma radies arī dejas nosaukums.

Lai paspilgtinātu dejas ugunīgo raksturu, pavadījumā izmantotas kastaņetes, tamburīns un citi sitaminstrumenti, bet pati deja var būt gan spēlējama, gan dziedama.

Tarantellas taktsmērs parasti ir 6/8, un bieži vien mežonīgā tempa dēļ mūzikai nav iespējams izskaitīt līdzi ritmu.

Tarantellas ir komponējuši dažādi skaņraži - piemēram, Ferencs Lists, Džoakīno Rosīni, Karls Millikers un Edmunds Goldšteins.

Arī leģendai par zirnekli tarantulu ir pavisam ticams pamats. Itālijas dienvidu daļā sastopams ne agresīvs, bet izprovocējams zirneklis tarantuls, kura kodiens var būt nāvējošs.

Bet, ja nu kādam gadījies tikt sakostam, tad, lai mazinātu indes iedarbību, bijis jākustās spraigā ritmā, un šī rituālā deja ieguvusi nosaukumu "tarantella".

Tātad šīs dejas nosaukumam ir divējāda izcelsme - gan no pilsētas nosaukuma, gan zirnekļa.