Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Rīgas Doma kora skolas (RDKS) Mūziklu nodaļa svin 10. dzimšanas dienu un aicina uz īpašu svētku koncertu 17. aprīlī Rīgas Kongresu namā – notikumu, kas izgaismo mūziklu žanra attīstību Latvijā un jaunās paaudzes talantu spēku. Koncertā skanēs spilgtākie pasaules un Latvijas mūziklu fragmenti, uz skatuves vienojot RDKS esošos audzēkņus, absolventus un pedagogus. Īpašie viesi – Annija Putniņa, Eduards Rediko, Santa Šillere, Maksims Busels, Toms Kalderauskis, JVLMA mūziklu dziedātāju – Dailes teātra kurss u.c. Koncerta mākslinieciskā vadītāja ir Una Stade – RDKS vokālā pedagoģe, viena no Mūziklu nodaļas vadītājām, LTV raidījuma "Pārdziedi mani" vokālā pedagoģe un Dailes teātra kursa radītāja. Intervijā "Klasikai" Una stāsta par RDKS Mūziklu nodaļas aizsākumiem un pirmajiem desmit gadiem, kas tiks svinēti svētku koncertā, iepazīstina ar koncertā gaidāmo, kā arī īsi ieskicē desmit gados izdarīto un sasniegto, lai gan projektus, izrādes, pasākumus un absolventus jau grūti saskaitīt.

Līdz pārraides sākumam savas muzikālās vēlmes rakstiski jāpau˛ "Klasikas" mājas lapā, klikšķinot uz ikonas "Nosūtīt ziņu", zvanot uz studijas tālruni 67206705 vai rakstot ziņu "WhatsApp" 28007723!

Otrdienas "Pārmijās" tiksimies ar mūziķi un performanču meistaru Kasparu Rolšteinu, kura jaunākais mākslas darbs – veloopera "Kurzemes Šveicē" – ir spiegu trilleris eksperimentālās mūzikas žanra ietvaros. Tās pirmizrāde notiks 15. aprīlī "Erica Synths". 

Otrdienas "Neatliekamās sarunas" viešņa būs komponiste Marina Gribinčika. Viņas jaundarbu "Poseidons" trompetei un pūtēju orķestrim, kas iedarbina jūras spēku — vilni, dziļumu, spiedienu un plūdumu, kas nekad neapstājas, festivāla "Baltijas Mūzikas dienas" koncertā "Bezlaika izcelsme" 16. aprīlī VEF Kultūras pilī pirmatskaņos Orķestris "Rīga" diriģenta Karola Variakoja vadībā, bet solists būs trompetists Kristians Kalva.

 

Raidījuma fokusā jautājums, kāpēc rūpīgi izpētīti ir tikai daži dizaina segmenti, piemēram, porcelāna vēsture, bet daudzi citi paliek ēnā? Vai dizains joprojām tiek uzskatīts par "zemāka līmeņa" mākslas formu, un kādēļ sabiedrība un  paši dizaineri nereti kaunas par padomju laika mantojumu? Sarunā atklājas arī pārsteidzoši stāsti par aizmirstām personībām un zudušiem arhīviem, kas apgrūtina pētījumus, kā arī tiek diskutēts, vai mums vispār vajadzīgs visaptverošs akadēmisks pētījums, vai tomēr pietiek ar spilgtiem dizaina stāstiem. Sarunā ar Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnes nodaļas vadītāju Inesi Siricu, mākslas zinātnieci, kuratori, Latvijas Mākslas gada balvas par mūža ieguldījumu saņēmēju Irēnu Bužinsku un mākslas zinātnieci Zandu Zībiņu atklājas pārsteidzoši stāsti par aizmirstām personībām un zudušiem arhīviem, kas apgrūtina pētījumus, kā arī tiek diskutēts, vai mums vispār vajadzīgs visaptverošs akadēmisks pētījums, vai tomēr pietiek ar spilgtiem dizaina stāstiem.

Imanta Zemzara 75. jubilejas vakarā pianistes Diānas Zandbergas sniegumā klausāmies ierakstus no 2020. gadā klajā laistā Diānas soloalbuma "Kāda cita ceļiniekfantāzija" ("Eine andere Wanderer-Fantasie" ar Imanta Zemzara mūziku. Līdzās mūzikai – saruna ar pianisti Diānu Zandbergu. 

Imanta Zemzara 75. dzimšanas dienas vakarā dziedātāja Paula Berkolda (basbaritons), saksofonista Ginta Pabērza un paša autora (viņš sēdies pie klavierēm) interpretācijā skan dziesmu cikls "Ķemeri" ar Imanta Ziedoņa dzeju. Cikls rakstīts 2000. gadā, bet ieskaņojums veikts 2001. gadā. Līdzās mūzikai – saruna ar dziedātāju Paulu Berkoldu. 

Sveicot Imantu Zemzari 75. gadskārtā, "Klasikā" skan 1987. gadā tapušais divertisments "Veltījums pirmajai vizbulei" divām flautām, čembalo, stīgām un zvaniņam, ko 2003. gadā ieskaņojuši "Latvijas Filharmoniķu" mūziķi. Šajā mūzikā kūsā dzīvība un jaunības pārliecība.

Imanta Zemzara 75. jubilejas vakarā skan arī viņa 1995. gadā sacerētais cikls "Brīnumskaņdarbi". 1996. gadā to ieskaņojuši Jānis Bulavs (vijole), Olafs Štāls (alts), Leons Veldre (čells) un Aldis Liepiņš (klavieres). Līdzās mūzikai – saruna ar pianistu Aldi Liepiņu. 

Imanta Zemzara 75. gadskārtas programmā iekļauts arī kamermūzikas cikls mecosoprānam un klavierēm "Modernās dziesmas" 14 daļās. Tas sacerēts 2006. gadā, un tā paša gada 1. maijā Jāņa Akuratera muzejā rīkotajā Radošajā pēcpusdienā kopā ar dzejnieku Pēteru Brūveri to pirmatskaņojusi Ieva Parša un pats autors. Viņu sniegumā to arī klausāmies šajā vakarā! Līdzās mūzikai – saruna ar dziedātāju Ievu Paršu. 

2015. gada 11. maijā Latvijas Radio 1. studijā izskanēja koncertuzvedums "Latvju Tangobāleliņš ciemos pie Argentīnas Tangokaraļa", kura fragmentus no tā klausāmies Imanta Zemzara 75. jubilejas vakarā. Viss sācies 2013. gadā, kad komponists, mūzikas kritiķis un esejists Imants Zemzaris sadarbībā ar jauntapušu muzikālu vienību – klavieru kvartetu "Quadra" jeb vijolnieku Arvīdu Zvaguli, altistu Pēteri Trasunu, čellistu Kārli Klotiņu un pianistu Rihardu Plešanovu – izveidojis savdabīgu programmu "Latvju tango bāleliņš ciemos pie Argentīnas tango karaļa". Imanta Zemzara aranžēti, tajā apkopoti vairāku latviešu komponistu tango, kā arī paša Imanta Zemzara oriģinālkompozīcijas. Imants Zemzaris sev raksturīgajā asprātīgi ironiskajā manierē uzsver, ka tas nav vienkārši koncerts, bet gan "kulturoloģiska koncertlekcija ar autora / konferansjē / teicēja teksta izklāstu teikas / vēstījuma formātā par septiņām latvju tango īpatnībām". Lekciju ilustrē minēto komponistu tango paraugi klavieru kvarteta "Quadra" mūziķu sniegumā variētos sastāvos. Līdzās mūzikai – saruna ar pianistu Rihardu Plešanovu, čellistu Kārli Klotiņu un altistu Pēteri Trasunu.

Imanta Zemzara 75. jubilejas vakara noslēgumā klausāmies viņa interpretācijas Emiļa Melngaiļa "Divdesmit dančiem i dainām" un Volfganga Dārziņa simt latviešu tautasdziesmām.