Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

9. decembrī Rīgā skanēs veseli divi Ukrainas atbalstam veltīti labdarības koncerti: pulksten 18 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā izskanēs koncertprogramma "Mūzika, kas vieno", bet pulksten 19 Rīgas Domā – biedrības "Tavi draugi" latviešu–ukraiņu kora rīkotais Ziemassvētku labdarības koncerts ar daudziem jo daudziem dalībniekiem. Ar abiem koncertiem cieši saistīts pianists, kaismīgais Ukrainas atbalstītājs Andrejs Osokins. Sarunā ar pianistu noskaidrojam, cik liela līdz šim ir atsaucība iniciatīvai "Nosūti mūziku Ukrainai", kuras laikā ir iespēja ziedot mūzikas instrumentus vai naudas līdzekļus tos apkopt, lai varētu nosūtīt kā dāvanu Krievijas uzbrukumā cietušajām Čerņihivas un Kijivas mūzikas skolām; tāpat Andrejs stāsta par savu misiju popularizēt Ukrainas komponistu mūziku Latvijā un pastāsta par autoriem, kuri skanēs šovakar koncertā Mūzikas akadēmijā. Pianists arī slavē biedrības "Tavi draugi" aktivitātes un ideju sapulcināt latviešus un ukraiņus kopīgā korī.

Otrdienas "Pārmijās" uz sarunu aicināsim ērģelnieku un komponistu Aivaru Kalēju, lai plašāk runātu par 10. decembrī pulksten 19 Rīgas Domā gaidāmo Adventa koncertu, kurā līdz ar Aivaru Kalēju muzicēs vijolniece Paula Šūmane. Programmā mākslinieki iekļāvuši J. S. Bahs, A. Korelli, A. Marto, K. Ā. Lorenca, E. Dārziņa, J. Nīmaņa skaņdarbus, kurus papildinās paša Aivara Kalēja jaundarba pirmatskaņojums.

 

11. decembrī pulksten 19 Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" un diriģents Māris Sirmais Rīgas Svētā Jāņa baznīcā ielūdz uz Ziemassvētku koncertu, kura programma tapusi, godinot vācu komponista, aranžētāja un muzikologa Klīta Gotvalda (Clytus Gottwald, 1925-2023) simtgadi. Popularitāti un atzinību visā pasaulē viņš guvis ar novatoriskām "a cappella" transkripcijām korim no spožākajiem instrumentālajiem darbiem. Par šīs programmas ieceri un tās īstenošanu plašāk stāsta kora mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais.

Vai pastāv kolektīvās atmiņas? Kāda ir saikne starp individuālo un kolektīvo atmiņu? Kā var runāt un stāstīt par traumatisku pieredzi? Kultūrpētnieks Deniss Hanovs uz sarunu aicinājis teātra un operas režisori LAURU, mākslinieci Annu Pommeri un vēsturnieku Kasparu Zelli.

Johana Sebastiāna Baha Starptautiskā kamermūzikas festivāla 16. novembra koncertā Emīla Dārziņa koncertzālē pianists Georgs Kjurdians piedāvāja brīnišķīgu programmu, kurā Ludviga van Bēthovena 30. klaviersonāti Mimažorā op. 109 ieskāva Johana Sebastiāna Baha Sestā Angļu svīta reminorā BWX 811 un Sestā Franču svīta Mimažorā BWV 817. Laiks pienācis šo koncertu baudīt ierakstā!

Helsinku Kamerkora 20 gadu jubilejas koncerts HOPE ("Cerība") kopā ar Somijas Baroka orķestri un diriģentu Nilsu Švekendīku Helsinku Mūzikas centrā 26. aprīlī
Johans Sebastiāns Bahs Motete Der Geist hilft unser Schwachheit auf ("Gars nāk palīgā mūsu nespēkam") BWV 226
Anna Klaina (1980) In thy Beauty ("Tavas dailes valdzināts") ar 45. psalma un Jesajas grāmatas tekstiem
Helēna Tulve (1972) And Death Shall Have No Dominion ("Un nāvei nebūs varas") ar Dilana Tomasa dzeju (pirmatskaņojums)
Kārina Rēnkvista (1957) Take the Milky Way ("Dodies pa Piena ceļu") ar Čerstinas Pērski dzeju (pirmatskaņojums),
Santa Ratniece (1977) Lustral ("Šķīstīšanās"), ar Emīlijas Dikinsones dzeju (pirmatskaņojums),
Matilda Sepele (1993) Casual Usual (pirmatskaņojums),
Georgs Frīdrihs Hendelis Foundling Hospital anthem ("Atradeņu patversmes himna") HWV 268

Pianistam un Latvijas Radio skaņu režisoram Igoram Ivanovam (1940–1990) – 85:
Domeniko Skarlati Divas sonātes (reminorā un miminorā) Latvijas Radio, 1966
Jānis Ivanovs Variācijas miminorā Latvijas Radio, 1967
Jānis Ivanovs Piecas prelūdijas Latvijas Radio, 1986

Riharda Štrausa operai ""Salome" (pirmizrāde Drēzdenē, 1905) – 120: "Septiņu plīvuru deja" – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Leonīds Vīgners Lielajā ģildē, 1974

Dziedātājai Elizabetei Švarckopfai (1915–2006) – 110:
Rihards Vāgners "Sapņi" no "Pieciem Matildes Vēzendonkas dzejoļiem" – kopā ar Džeraldu Mūru (klavieres), 1967
Rihards Štrauss "Četras pēdējās dziesmas" ar Hermaņa Heses un Jozefa fon Eihendorfa dzeju – kopā ar Berlīnes Radio simfonisko orķestri un diriģentu Džordžu Sellu, 1965
Rihards Štrauss "Šūpuļdziesma" ar Riharda Dēmela dzeju – kopā ar Londonas Simfonisko orķestri un Džordžu Sellu, 1968
Roberts Šūmanis "Mēnesnīca" ar J. fon Eihendorfa dzeju no cikla "Dziesmu loks" – Kopā ar Džefriju Pārsonu (klavieres), 1974