Piektdien, 7. februārī, Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā gaidāms Anša Bētiņa un Artūra Čukura albuma "Slavic Folk Songs" prezentācija. Tā ir dažādu slāvu tautu daudzbalsīgo tautasdziesmu un garīgo dziedājumu kolekcija, kas balstīta mutvārdu tradīcijā un melodijās, kam nav atrodami konkrēti autori vai komponisti.

Dziesmas, ko Ansis Bētiņš un Artūrs Čukurs aranžējuši divām balsīm, duets izpilda a cappella dažādās tehnikās, kas raksturīgas konkrētām slāvu dziedāšanas tradīcijām. Īpašu uzmanību veltot dziesmām no pašlaik okupētajiem Ukrainas reģioniem, Ansis un Artūrs izdzied stāstus par pasaulīgām nedienām un ikdienišķām raizēm, īstiem un gaistošiem prieka mirkļiem un ilgām, ko allaž caurvij nerimstoša cerība, mīlestība un vēlme dzīvot.

2025. gads visā pasaulē iezīmēsies kā Arvo Perta deviņdesmitās jubilejas gads. Un arī Latvijas klausītāji varēs piedalīties Arvo Perta jubilejas gada ieskaņas koncertā, baudot vispasaules slavu iemantojušā igauņu komponista mūziku – mūziku, kura personiski uzrunā visu paaudžu klausītājus ar tās pārpasaulīgumu un vienlaikus cilvēcību, ar savu mieru un reizē dramatismu.

Sestdien, 8. februārī, Rīgā, Lutera (Torņkalna) baznīcā skanēs Arvo Perta "Te Deum" un Georga Fridriha Hendeļa "Dixit Dominus", ko izpildīs Latvijas Radio koris un kamerorķestris "Sinfonietta Rīga". Pie diriģenta pults – Kaspars Putniņš, ar kuru tiekamies arī uz sarunu "Klasikas" viļņos.

21. gadsimtā kultūrā un arī teātrī bieži tiek runāts par sievietēm. Mums savukārt gribējās parunāt par vīriešiem, par to, ko vīrieši meklē un kā viņiem pietrūkst Latvijas teātrī. Studijā "Šņorbēniņos" šoreiz divu ļoti vīrišķīgu izrāžu veidotāji – izrādes "Alfas" režisors Valters Sīlis, Rolanda Upatnieka lomas atveidotājs izrādē "Latviešu raķetes" aktieris Mārtiņš Kalita, kā arī teātra kritiķis Atis Rozentāls, kurš pastāstīs, kā vīrietis skatās izrādes par sevi. Sarunu vada Zane Radzobe.

Igaunijas Filharmonijas kamerkoris un diriģente Maja Simsone
Justes Janulītes, Marijas Kervitsas, Mariannas Līkas, Evelīnas Separas un Andra Dzenīša mūzika

Latvijas Filharmonijas kamerorķestris un diriģents Tovijs Lifšics

Klods Debisī Valsis vijolei un klavierēm (La plus que lente) L. 121
Lilī Bulanžē "Pavasara rīts" vijolei un klavierēm (D'un matin de printemps)
Roberts Šūmanis Trīs romances op. 94

CD II – Prāga
Anna Hallenberga (mecosoprāns), Zviedrijas kamerorķestris, Martins Frests (klarnete, diriģents)
38. simfonija Remažorā ("Prāgas") KV 504
Ārija Parto, ma tu, ben mio no operas "Tita žēlsirdība" KV 621
Klarnetes koncerts Lamažorā KV 622

Verners Eks Divertisments pūšamajiem instrumentiem – Aiva Zauberga, Uldis Urbāns, Dainis Cimmermanis, Sigurds Circenis, Alvils Altmanis, Rihards Vilde, Reinis Burkins, Juris Knābe, Harijs Neibolts, Andris Ābelīte Lielajā ģilde, 2005

Selga Mence Adagio un allegro alta flautai un čellam – Aiva Zauberga un Agnese Rugēvica

Anitra Tumševica Otrā kamersimfonija Signes – Sinfonia Concertante un diriģents Jānis Stafeckis ierakstā no pirmatskaņojuma JVLMA, 2018

Simfonija-klavierkoncerts "Upes" I daļa "Sēna" – Diāna Zandberga, Sinfonia Concertante un diriģents Artūrs Oskars Mitrevics JVLMA, 2023

Riharda Dubras, Ilzes Arnes, Gustavo Beitelmana kompozīcijas kopā ar Rīgas Saksofonu kvartetu un Filharmonijas kamerorķestri Andra Veismaņa vadībā

Šoreiz uzmanības centrā mūzikas klausīšanās un paradumu maiņa laikmetā, kad aktualitāti zaudē fiziskie datu nesēji. Kompaktdiski daudziem kļuvuši par suvenīru bez pielietojuma, kasetes mājās ir tikai retajam, vinila plates atgriežas kā stilīgs, tomēr nišas produkts, un kurš vairs atceras minidiskus un datu kasetes? Tikai pusotru gadsimtu garajā skaņu ierakstu vēsturē esam piedzīvojuši daudz pārmaiņu, bet pēdējās divās desmitgadēs straumēšanas platformas arvien vairāk izspiež no mūsu ikdienas fiziski taustāmus skaņu ierakstus. Kāda ir straumēšanas platformu vara pār mūsu gaumi un attieksmi pret mūzikas vērtību? Kā mainās albumu dramaturģija? Un kā nākotnei tiek glabāti tie ieraksti, kas fiziskā formātā nav izdoti?