Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Mostamies jaunai dienai, sveicot jubilārus, uzzinot interesantus faktus rubrikā "Vai zini?", atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ieklausoties rīta sarunā un nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes

Pavasara festivāla “Windstream” programmā tradicionāli ir iekļauts koncerts 1949. gadā deportēto Latvijas iedzīvotāju piemiņai. 25. martā plkst. 19.00 Rīgas Domā diriģenta Valda Butāna vadībā izskanēs skaistas un suģestējošas mūzikas programma “Atceries mani”. Koncertā izvēlēti skaņdarbi, ko vieno emocionāli piesātināts dziļums. Līdzās orķestra spēlei mūzikā izcelta čella, arfas un klavieru skaņu harmonija, kas aicina uz pārdomām par mūžību, par dzīves vērtību un laika ritējuma cikliskumu.  Par koncertu plašāk stāsta diriģents Valdis Butāns un komponists Gaitis Jānis Pujāts, kura opuss “Mākoņdaivas. Trīs skicējumi pūtēju orķestrim” šajā koncertā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu.

Piektdien, 28. martā, plkst. 18.00 Bauskas pilī notiks Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra klarnešu kvarteta “Quattro Differente” kamermūzikas koncerts, kas atklās klarnešu kvarteta 25. gadadienas koncertu ciklu. Otrdienas  “Neatliekamajā sarunā” par visu plašāk runājam ar kvarteta dalībniekiem Marinu Vidmonti un Guntaru Gedroicu.

Tā kā Latvija ir buferzona starp Austrumiem un Rietumiem, politiskās aktualitātes kārtējo reizi liek runāt par nebeidzamu tēmu – identitāti, šoreiz dizainā un arhitektūrā. Latviskā identitāte un nācijas identitāte: vai starp tām var likt vienlīdzības zīmi? 20. gadsimta 50. gados Ziemeļvalstis apzināti konstruēja zīmolu "skandināvu dizains", vienojoties par tā kritērijiem – funkcija, lakoniska, moderna forma un dabiski materiāli. Kādi šodien varētu būt Latvijas dizaina un arhitektūras identitātes stūrakmeņi? Ciktāl apzināties piederību palīdz dekoratīvi instrumenti, kas sabiedrībā, iespējams, ir vieglāk uztverami? Vai identitātes meklējumos ir vieta ironijai un humoram? Kam jānotiek valstiskā līmenī, lai mēs "sadotos rokās", identitāti apzināti veidojot? Uz Ilzes Martinsones jautājumiem atbild dizainere Dārta Apsīte, arhitekte Liene Adumāne-Vāvere un dizaina žurnāliste Veronika Viļuma.

Ēriks Kiršfelds (čells), Orķestris "Rīga" un diriģents Valdis Butāns
Jans van der Rosts "Un miers virs zames" (Et In Terra Pax)
Valentīns Silvestrovs "28. jūlijs 1750... J. S. Baha piemiņai" (28. Juli 1750... in memoriam J. S. Bach)
Gaitis Jānis Pujāts Trīs skicējumi pūtēju orķestrim "Mākoņdaivas" (pirmatskaņojums)
Jānis Ivanovs / Jakovs Raskins Čellkoncerta II daļa
Rihards Dubra Adagio Appassionato
Deivids Maslanka "Atceries mani" (Remember Me)

Kristīne Gailīte (soprāns) un Ruta Birzule (klavieres)

Laura Zariņa (vijole) un Agnese Egliņa (klavieres) albumā "Latvijas atbalsis" (SKANI, 2025)
Lūcijas Garūtas, Selgas Mences, Daces Aperānes, Renātes Stivriņas, Annas Veismanes, Rutas Paideres un Sabīnes Ķezberes mūzika

L. van Bēthovens Piektais koncerts klavierēm un orķestrim Mibemolmažorā op. 73 – ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Jozu Domarku, 1971
Alfrēds Kalniņš Variācijas par E. Grīga tēmu

Kas šodien ir bibliotēka, un kāda ir tās loma lasītprasmes veicināšanā vietējā kopienā un lēmumu pieņēmēju prātos? Par to raidījumā "Kontrapunkts" diskutēsim ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un Bauskas Centrālās bibliotēkas direktori Māru Kuļikausku.