Vakar, 21. martā, restorānā "Kaļķu vārti" notika preses konference, kurā operdziedātāja Elīna Garanča informēja par jūnijā gaidāmo koncertu Dzintaru koncertzālē. Ar operzvaigzni sarunājās Ojārs Rubenis, un sestdienas "Atsperē" piedāvājam "Klasikas" direktores Gundas Vaivodes sagatavoto sarunas ierakstu. 

Recenziju raidījumu "Post factum" šoreiz veidojusi "Klasikas" galvenā redaktore Inga Saksone, kopā ar ekspertiem –komponisti Santu Bušs un pianistu Rūdolfu Vanku – vērtējot četrus nozīmīgus aizvadītās nedēļas koncertus: koncertu "LNSO kamermūzika. Vineta Sareika. Trio", kas 13. martā izskanēja Mūzikas namā "Daile", džeza vakaru VEF Kultūras pilī 13. martā, kurā uz skatuves kāpa bundzinieka Ivara Arutjunjana kvartets, kurā līdzās Ivaram muzicēja Sīmus Bleiks (Seamus Blake, saksofons, Kanāda), Rasmuss Sērensens ( Rasmus Sørensen, klavieres, Dānija) un Fils Donkins (Phil Donkin, kontrabass, Anglija): par šo koncertu iespaidos dalās Anete Ašmane-Vilsone; Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga", pianista Roberta Flaica un diriģenta Normunda Šnē koncertu "Sinfonietta Rīga. Haidna simfonija un Sorensena klavierkoncerts", kas Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēja 14. martā. Tajā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja Andra Dzenīša Trešā simfonija (Arcadia), kā arī koncertu "Liepājas 400-gades Starptautiskais zvaigžņu festivāls. Pianisma zvaigžņu lietus" 15. martā koncertzālē "Lielais dzintars", kurā Liepājas Simfoniskajam orķestrim vērienīgā pianisma zvaigžņu koncertā pievienojās trīs spožu pianistu dueti: Agnese Egliņa un Elīna Bērtiņa, Sergejs Osokins un Andrejs Osokins, kā arī "Geister Duo" jeb Davids Salmons un Manuels Vijārs no Francijas. Pie diriģenta pults bija Guntis Kuzma.

Tēlemaņa Kamerorķestris un diriģents Takeharu Nobuhara Osakā, 2023:
G. F. Tēlemanis Koncerts blokflautai un flautai miminorā TWV 52:e1
A. Vivaldi Allegro no Koncerta sopranīno blokflautai Domažorā RV 443 un Pirmais vijolkoncerts miminorā RV269 "Pavasaris" no "Gadalaiki" op. 8

Sola Gabeta (čells) un Kristians Bezeidenhauts (klavieres) Londonas Vigmora zālē 10. februārī:
J. Brāmss Otrā sonāte čellam Famažorā op.99

Luīze Oldere (soprāns) un Magnuss Svensons (klavieres) Stokholmā, 2024:
Gabriēla Forē, Nadjas Bulanže un Neda Rorema dziesmas

ORF Radio simfoniskais orķestris un diriģents Veins Māršals Karintijas Vasaras mūzikas festivālā 2024:
Džona Viljamsa kino mūzika

Tā kā Latvija ir buferzona starp Austrumiem un Rietumiem, politiskās aktualitātes kārtējo reizi liek runāt par nebeidzamu tēmu – identitāti, šoreiz dizainā un arhitektūrā. Latviskā identitāte un nācijas identitāte: vai starp tām var likt vienlīdzības zīmi? 20. gadsimta 50. gados Ziemeļvalstis apzināti konstruēja zīmolu "skandināvu dizains", vienojoties par tā kritērijiem – funkcija, lakoniska, moderna forma un dabiski materiāli. Kādi šodien varētu būt Latvijas dizaina un arhitektūras identitātes stūrakmeņi? Ciktāl apzināties piederību palīdz dekoratīvi instrumenti, kas sabiedrībā, iespējams, ir vieglāk uztverami? Vai identitātes meklējumos ir vieta ironijai un humoram? Kam jānotiek valstiskā līmenī, lai mēs "sadotos rokās", identitāti apzināti veidojot? Uz Ilzes Martinsones jautājumiem atbild dizainere Dārta Apsīte, arhitekte Liene Adumāne-Vāvere un dizaina žurnāliste Veronika Viļuma.

Stīvens Pleijers (baroka ģitāra) un Endrū Lourenss-Kings (baroka arfa) kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga Henrija Pērsela mūzikā Lielajā ģildē, 2014

Konkursa laureāti, Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē
J. Haidns Koncerts čellam un orķestrim Remažorā
Pablo Laporev, Beļģija, 2. vieta C grupā
K. Sensānsa Koncerts čellam un orķestrim laminorā op. 33
Douwe Eisses, Nīderlande, 1. vieta B grupā
P. Čaikovskis Variācijas par rokoko tēmu
Christian Barraco, Itālija, 3. vieta C grupā
K. Davidovs Otrais koncerts čellam un orķestrim laminorā op. 14
Lyana Ullikhanyan, Armēnija/Šveice, 1. vieta A grupā

Šoreiz raidījumā "Džeza impresijas" iepazīstamies ar komponisti un dziedātāju Montu Tupčijenko. Viņa nāk no Latvijas, bet par savām mājām saukusi arī Igauniju, Norvēģiju, Nīderlandi un pašlaik Vāciju. Monta raksta harmoniski piesātinātu polifonisku mūziku un aktīvi sadarbojas ar koriem, a cappella grupām, džeza orķestriem, bigbendiem un lieliem starpžanru ansambļiem. Ārvalstu kritiķi atzīst, ka komponiste "jauc mūsdienu džeza robežas, atstājot tajās gana daudz tradicionālās mūzikas elementu, lai joprojām justos ērti". 2021. gadā Monta ar ansambli "Lathyrus" izdeva savu debijas albumu "On the Brink of Light". Šī gada janvārī viņa ar Ziemeļvācijas Radio (NDR) bigbendu veica studijas ierakstu savām oriģinālkompozīcijām, bet Latvijā Montas daiļrade ieskanēsies 4. aprīlī, festivāla "deciBels" koncertā "Ethno+Jazz, vol.7".

Tieši pirms mēneša klajā nākusi džeza grupas "LUPA", Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē kopīgi ieskaņotā dubultā vinilplate ar nosaukumu "1982"! Laiks pienācis to noklausīties arī "Klasikā". "1982" ir trešais grupas "Lupa" albums un visu platē iekļauto skaņdarbu autors ir komponists, aranžētājs un grupas bundzinieks Andris Buiķis. Līdz ar viņu grupā muzicē Dāvis Jurka (saksofons), Ritvars Garoza (taustiņinstrumenti) un Valters Sprūdžs (bass).