Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

20. augustā Mazajā ģildē laikmetīgās mūzikas kameransamblis "Trio Metamorfoze" ar programmu "Desmitā metamorfoze" svinēs darbības desmitgadi. Ansambļa dalībnieces - flautistes Liene Dobičina, Zane Jurēvica un pianiste Zane Rubesa - kopā muzicē kopš 2015. gada, gūstot panākumus starptautiskos konkursos, sniedzot koncertus un piedaloties prestižos festivālos Eiropā. Ar Lieni Dobičinu un Zani Jurēvicu tikās Inga Žilinska.

Vārdu savienojums "mākslīgais intelekts" pēdējos gados tiek intensīvi locīts visdažādākajos kontekstos – no informātikas līdz medicīnai, no militārās rūpniecības līdz mākslai un kultūrai. Lai gan mākslīgā intelekta pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta vidū, tā uzplaukuma laiks ir tieši pēdējā desmitgade, kad internetā pieejamās informācijas apjoma un tehnoloģiju attīstības saplūsme izraisījusi neskaitāmu mākslīgā intelekta rīku lavīnu. Un tam līdzi – daudz pārdomu un minējumu par mākslīgā intelekta lomu cilvēces nākotnē, tai skaitā – mākslā. Arī "Meistars Knehts" 2023. gadā diskutēja par ētiku mākslīgā intelekta rīku izmantošanā, jau toreiz apjaušot, cik ātri tehnoloģijas turpinās attīstīties un ka katrā nākamajā sarunā jau nonāksim pie arvien jauniem secinājumiem. Tā nu 2025. gada maijā "Meistars Knehts" atgriežas pie sarunas par mākslinieka un mākslīgā intelekta attiecībām tieši pašlaik. Spriežam par to, ko šodien uzskatīt par cilvēka radītu mākslu, par autorības jēdzienu un radošuma demokratizāciju, par MI rīku ietekmi uz realitātes izpratni un interpretāciju. Sarunbiedri: Ineta Sipunova – videomāksliniece, pēdējā laikā daudz interesējusies par mākslīgā intelekta rīkiem, strādājot pie operas "Salome" videoprojekcijām. AI radīts "cilvēkēdāja" tēls ir arī viņas veidotajās videoprojekcijās tikko tapušajai izrādei "Runcis zābakos" Latvijas Leļļu teātrī; Goran Gora – mūziķis un Ziedoņa muzeja vadītājs. Nesen vadīja koncertu "Simfoniskais hits ar Goran Gora. Ravela "Bolero" un mākslīgais intelekts", bet Imanta Ziedoņa mājās Murjāņos tagad dzirdami stāstījumi par dārzu, kur Ziedoņa balsī runā mākslīgais intelekts; Rūdis Bebrišs – filozofs un publicists, īpaši interesē estētikas un mākslas filozofijas tēmas; Andris Teikmanis – Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Profesionālās doktora studiju programmas direktors, aizrautīgs AI rīku pētnieks.

21. augustā Baltezera baznīcā un 22. augustā Mārupes Mūzikas un mākslas skolā pūšaminstrumentu kvintets Ensemble Ventus aicina uz programmu "Raivja Misjuna "Sajūtu vēji" un franču mūzikas vakars", kurā līdzās franču autoru darbiem izskanēs arī Raivja Misjuna opuss. Ansambļa līderi, klarnetistu Kasparu Rumbu  un mežradznieku Artūru Krūmiņu uz sarunu par gaidāmajiem koncertiem, to norises vietu izvēli un progammu aicināja Signe Lagzdiņa.

Šobrīd rit jau ceturtais gads kopš Krievijas iebrukuma un pilna mēroga kara sākuma Ukrainā. Tikmēr Rīgā kopš pagājušā rudens tulkotājas Māras Poļakovas vadībā noris ukraiņu literatūras tulkošanas darbnīca, un martā "Valodu mājā" notika pasākumu cikls "Ko sver ukraiņu vārdi? Ukraiņu literatūra Latvijā līdz 2022. gadam un tagad". Par tulkošanas procesa personīgo nozīmi, spilgtākajiem tekstiem un ukraiņu literatūras īpatnībām raidījumā stāsta trīs darbnīcas dalībnieces – Ingmāra Balode, Justīne Vernera un Linda Vītuma; sarunu vada Henriks Eliass Zēgners.

Norvēģijas Mūzikas akadēmijas pūtēju oktets un Demija Nate Ozoliņa (flauta, JVLMA) koncertā "Serenāde un simfonija" 29. maijā Dobeles koncertzālē "Zinta". Programmā -  Š. Guno "Mazā simfonija"
L. van Bēthovena "Rondino" Mibemolmažorā, kā arī V. A. Mocarta 11. serenāde Mibemolmažorā KV 375.

Dalia Dedinskaite (vijole, Lietuva), Gļebs Pišņaks (čells, Lietuva), Viļņas pilsētas pašvaldības koris "Jauna muzika" albumā Baltic Prayer (Stradivarius, 2024)
Pētera Vaska, Anatolija Šenderova, Arvo Perta, Jurģa Jozapaiša, Ūlas Jeilu, Džona Tavenera un Miroslava Skorika garīgā mūzika vijolei, čellam un korim

LU sieviešu koris "Minjona" un jubilārs, diriģents Romāns Vanags

Šobrīd rit jau ceturtais gads kopš Krievijas iebrukuma un pilna mēroga kara sākuma Ukrainā. Tikmēr Rīgā kopš pagājušā rudens tulkotājas Māras Poļakovas vadībā noris ukraiņu literatūras tulkošanas darbnīca, un martā "Valodu mājā" notika pasākumu cikls "Ko sver ukraiņu vārdi? Ukraiņu literatūra Latvijā līdz 2022. gadam un tagad". Par tulkošanas procesa personīgo nozīmi, spilgtākajiem tekstiem un ukraiņu literatūras īpatnībām raidījumā stāsta trīs darbnīcas dalībnieces – Ingmāra Balode, Justīne Vernera un Linda Vītuma; sarunu vada Henriks Eliass Zēgners.