"Skatoties uz to, kas šobrīd notiek pasaulē, ļoti daudz kas no tā, ko māca Jēzus, ir ārkārtīgi aktuāls. Bet mēs tajā neieklausāmies, jo netiekam pāri bērnišķīgi naivajiem skaidrojumiem. Ja es varētu ar šo grāmatu kādam cilvēkam mazliet atvieglot šo ceļu un saprast, ka tev nav jākļūst neloģiskam, ka tev nav jāatsakās no savas izpratnes par pasauli, lai tu varētu būt Kristus māceklis, tad es justos ļoti priecīgs," – tā par savu grāmatu "Jēzus zīmes Jāņa evaņģēlijā. Brīnumu darīšanas pamati", ko nule klajā laidis apgāds "Zvaigzne ABC", intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" saka mācītājs Indulis Paičs.

Freiburgas Baroka orķestris un vijolnieks, atskaņojuma vadītājs Gotfrīds fon der Golcs Freiburgā, 2024:
J. S. Bahs Pirmā orķestra svīta Domažorā BWV 1066
A. Vivaldi Koncerts reminorā RV 535

Arfiste Tjaša Gafnere Lucernā, 2024:
Marsels Turnjē "Brīnumzeme"
J. S. Bahs Svīta (partita) dominorā BWV997

Les Arts Florissants, Luksemburgas Filharmoniskais orķestris un diriģents Viljams Kristi Luksemburgas filharmonijā, 2024:
J. Haidns "Kristus septiņi pēdējie vārdi pie krusta"

Šobrīd rit jau ceturtais gads kopš Krievijas iebrukuma un pilna mēroga kara sākuma Ukrainā. Tikmēr Rīgā kopš pagājušā rudens tulkotājas Māras Poļakovas vadībā noris ukraiņu literatūras tulkošanas darbnīca, un martā "Valodu mājā" notika pasākumu cikls "Ko sver ukraiņu vārdi? Ukraiņu literatūra Latvijā līdz 2022. gadam un tagad". Par tulkošanas procesa personīgo nozīmi, spilgtākajiem tekstiem un ukraiņu literatūras īpatnībām raidījumā stāsta trīs darbnīcas dalībnieces – Ingmāra Balode, Justīne Vernera un Linda Vītuma; sarunu vada Henriks Eliass Zēgners.

Trio Palladio koncertzālē "Cēsis", 2023
Antonīns Dvoržāks Ceturtais klavieru trio op. 90 ("Dumkas")

Sinfonietta Rīga un diriģents Juha Kangass Lielajā ģildē, 2017
Volfgangs Amadejs Mocarts 35. simfonija Remažorā KV 385 ("Hafnera")

1925. gada 18. aprīlī pasaulē nāca saksofonists Leo Pārkers. Viņa vārds varbūt būs dzirdēts (nejaukt ar Čārliju Pārkeru!), taču viņš nav viens no tiem mūziķiem, kas pirmais nāk prātā, ja domājam par džezu. Tomēr vēsturē viņš atstājis paliekošu nospiedumu: piedalījies gan pirmajā bībopa ierakstā 1944. gadā, gan vēlāk kļuvis par pirmo bībopa baritonsaksofonistu. Lai arī sācis kā altsaksofonists, tieši baritons kļuva par viņa dzīves instrumentu. Diemžēl viņa dzīve bija īsa: slimības dēļ Pārkers mūžībā devās vien 36 gadu vecumā. Taču neilgās, bet intensīvās dzīves laikā viņš paspēja piedalīties gan vairākos nozīmīgos ieskaņojumos, gan izveidot arī pats savu ansambli, ar ko izdotas divas plates "Blue Note" paspārnē. Raidījumā kopā ar saksofonistu un džeza vēsturnieku Indriķi Veitneru iepazīstam Leo Pārkera dzīvi un, protams, klausāmies mūziku.

10. aprīlī skaistu un apaļu dzīves jubileju svinēja dziedātāja Ieva Kepe, kura savulaik sajūsmināja skatītājus ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, lieliski atveidojot Turandotu, Aīdu, Salomi un daudzas citas lomas. Klausoties sirdij tuvu un nozīmīgu mūziku, ar jubilāri tiekamies raidījumā "Mana mūzika".

Johans Sebastiāns Bahs Tokāta un fūga reminorā BWV 565
Sarunājas ērģelniece Kristīne Adamaite un komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs

"Pajums" stāsta par sievieti un tās daudzšķautņaino dabu, viņas iekšējo pasauli un uztveri par lietām sev visapkārt. Mīlestība, rūpes, bailes, šaubas, dusmas un cerība ir tie garīgie lielumi, par kuriem ir rakstījuši albumā izvēlētie tekstu autori un dzejnieki, to starp Velta Kaltiņa, Fricis Bārda, Inga Pizāne, Leons Briedis, Imants Ziedonis un Dace Micāne-Zālīte. Tos mūzikā ietērpj mūžīgās mīlestības un gaismas meklējumi, sievietes kā mātes, kā savas zemes patriotes rūpes un spēks. Visu kompozīciju autors ir komponists Jānis Ķirsis. 

Nikolass Malrojs (tenors, Lielbritānija – Evaņģēlists), Metjū Bruks (baritons, Lielbritānija – Jēzus), Kristīna Landshāmera (soprāns, Vācija), Hjū Katings (kontrtenors, Lielbritānija), Magnuss Dītrihs (tenors, Vācija), Tomi Punkeri (baritons, Somija), Helsinku Kamerkoris, Somijas Radio Simfoniskais orķestris un diriģents Nikolass Kollons (Lielbritānija) 21. martā Helsinku Mūzikas centrā

 

Vilnis Šmīdbergs "Elēģija" – Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē Lielajā ģildē, 2009
Rihards Dubra Meditācija "Dievmātes skatiena pieskāriens" – Ilze Reine (ērģeles) Rīgas Domā, 2024
Renāte Stivriņa Pater Noster no kora cikla "Septiņi mirkļi pie Krusta" – VAK "Latvija", Didzis Lielauss (tenors) un diriģents Māris Sirmais Sv. Pētera baznīcā, 2020
Ēriks Ešenvalds "Noktirne" – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma Lielajā ģildē, 2013
Maija Einfelde "Lūgšana" no "Trim Friča Bārdas dzejoļiem" – Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava Sv. Jāņa baznīcā, 2004
Aivars Kalējs "Lūgšana" – Iveta Apkalna (ērģeles) Rīgas Domā, 2024
Juris Karlsons "Gaisma", ar Jāņa evaņģēlija tekstu – Latvijas Radio koris un diriģents Sigvards Kļava Sv. Jāņa baznīcā, 2019
Pēteris Vasks "Klusuma auglis" klavierēm un stīgu kvartetam – Vestards Šimkus un "Spīķeru kvartets" Siguldas "Baltajā flīģelī", 2014

Trio Palladio koncertzālē "Cēsis", 2023
Antonīns Dvoržāks Ceturtais klavieru trio op. 90 ("Dumkas")

Sinfonietta Rīga un diriģents Juha Kangass Lielajā ģildē, 2017
Volfgangs Amadejs Mocarts 35. simfonija Remažorā KV 385 ("Hafnera")

Šobrīd rit jau ceturtais gads kopš Krievijas iebrukuma un pilna mēroga kara sākuma Ukrainā. Tikmēr Rīgā kopš pagājušā rudens tulkotājas Māras Poļakovas vadībā noris ukraiņu literatūras tulkošanas darbnīca, un martā "Valodu mājā" notika pasākumu cikls "Ko sver ukraiņu vārdi? Ukraiņu literatūra Latvijā līdz 2022. gadam un tagad". Par tulkošanas procesa personīgo nozīmi, spilgtākajiem tekstiem un ukraiņu literatūras īpatnībām raidījumā stāsta trīs darbnīcas dalībnieces – Ingmāra Balode, Justīne Vernera un Linda Vītuma; sarunu vada Henriks Eliass Zēgners.

10. aprīlī skaistu un apaļu dzīves jubileju svinēja dziedātāja Ieva Kepe, kura savulaik sajūsmināja skatītājus ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, lieliski atveidojot Turandotu, Aīdu, Salomi un daudzas citas lomas. Klausoties sirdij tuvu un nozīmīgu mūziku, ar jubilāri tiekamies raidījumā "Mana mūzika".

1925. gada 18. aprīlī pasaulē nāca saksofonists Leo Pārkers. Viņa vārds varbūt būs dzirdēts (nejaukt ar Čārliju Pārkeru!), taču viņš nav viens no tiem mūziķiem, kas pirmais nāk prātā, ja domājam par džezu. Tomēr vēsturē viņš atstājis paliekošu nospiedumu: piedalījies gan pirmajā bībopa ierakstā 1944. gadā, gan vēlāk kļuvis par pirmo bībopa baritonsaksofonistu. Lai arī sācis kā altsaksofonists, tieši baritons kļuva par viņa dzīves instrumentu. Diemžēl viņa dzīve bija īsa: slimības dēļ Pārkers mūžībā devās vien 36 gadu vecumā. Taču neilgās, bet intensīvās dzīves laikā viņš paspēja piedalīties gan vairākos nozīmīgos ieskaņojumos, gan izveidot arī pats savu ansambli, ar ko izdotas divas plates "Blue Note" paspārnē. Raidījumā kopā ar saksofonistu un džeza vēsturnieku Indriķi Veitneru iepazīstam Leo Pārkera dzīvi un, protams, klausāmies mūziku.