"Lai vai cik traģiska un dziļa ir Šostakoviča Pirmā vijolkoncerta mūzika, kas paņem visas tavas emocijas un nonāc tiešām citā pasaulē, kad spēlē šo darbu uz skatuves, vienlaikus tā dod neizsakāmi daudz enerģijas un jaunu skatu uz to, cik daudzas mazās lietas ir nesvarīgas. Katrreiz, kad spēlēju šo darbu, domāju: ir arī kaut kas patiešām brīnišķīgs šajā pasaulē… Lai vai cik sāpju un grūtu lietu mūsu ikdienā nevalda, šī mūzika pierāda, ka pasaulē tomēr ir arī kaut kas tik skaists un labs, ko nevaram pat vārdos aprakstīt," teic starptautiski pazīstamā vijolniece Baiba Skride, kura 12. maijā kopā ar Bostonas simfonisko orķestri tā mākslinieciskā vadītāja Andra Nelsona vadībā Latvijas Nacionālajā operā atskaņos Dmitrija Šostakoviča Pirmo vijolkoncertu.

Kāda saistība flīģelim ar spārniem, kāpēc nepieciešami pedāļi un kas notiek ar instrumentu, ja ieraksta laikā ierodas klavieru skaņotājs? Atbildes uz šiem jautājumiem jau tagad zina Teodors un Haralds, bet visi pārējie aicināti doties mums līdzi uz Emīla Dārziņa mūzikas skolu, lai satiktu pianisti Agnesi Egliņu un klavieru skaņotāju Arni Mūrmani.

 

Tuvojoties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, ar svaigākajiem datiem uz sarunu aicinām rīcības grupas vadītāju Ingu Vasiļjevu, kā arī suminām vairākus jubilārus. Ielūkojamies pirms 25 gadiem Jāņa Ozola dibinātā un vadītā jauktā kora "Maska" mēģinājumā, īsi pirms 50. jubilejas koncerta uz sarunu aicināsim Romānu Vanagu un "Minjonas" dziedātājas, bet Marika Austruma teic paldies saviem Cēsu Pils kora dziedoņiem. Koris šonedēļ svin savu 30. gadskārtu.

Dāvis Eņģelis kopā ar raidījuma viesiem – pianistiem Rihardu Plešanovu un Robertu Flaicu – dažādās interpretācijās klausās Džona Keidža opusu "And The Earth Shall Bear Again" preparētajām klavierēm un vērtē skaņu ierakstu nama Erato pērn klajā laisto albumu "Cage2", kurā Džona Keidža mūziku ieskaņojis pianists Bertrāns Šamajū. 

Šoreiz savu izvēli mums piedāvā etnomūzikas grupa "Tautumeitas" – sešas brīnišķīgas dāmas: Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne, Laura Marta Līcīte, Kate Slišāne, Gabriēla Zvaigznīte un Annemarija Moiseja. Jau nākamajā nedēļā viņas ar dziesmu "Bur man laimi" piedalīsies Eirovīzijas dziesmu konkursā Bāzelē, kur jau notiek mēģinājumi, bet to starplaikā "Tautumeitas" atrada brīdi, lai padomātu, kāda mūzika "Klasikas" klausītājiem būtu tīkama svētdienas pēcpusdienā.

Šonedēļ raidījumā Post factum Maruta Rubeze kopā ar ekspertiem Inesi Lūsiņu un Vilni Kundrātu visupirms vērtē divus blakus dienās izskanējušus un radniecīga satura simfoniskos koncertus: 25. aprīlī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, viesmūziķu čellista Oreljēna Paskāla (Aurelien Pascal) un diriģenta Žana Kloda Kazadesī (Jean-Claude Casadesus) programmu "Hanzas peronā" un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra, čellista Maksima Skibicka un diriģenta Kaspara Ādamsona sezonas noslēguma koncertu "Likteņstāsti" JVLMA Lielajā zālē 26. aprīlī. Abu programmu identiskajā piedāvājumā – Dž. Verdi uvertīra operai "Likteņa vara" un Kamila Sensānsa Pirmais čellkoncerts laminorā op.33, atšķiroties ar simfoniju izvēli – H. Berlioza "Fantastisko simfoniju" un L. van Bēthovena Piekto simfoniju dominorā op. 67. 27. aprīļa pieturvieta ir Rīgas cirks, kur Mūzikas un mākslas attīstības fonds "Balsis" izspēlē, izdzied un zīmēs iztulko Filipa Glāsa ciklu "Songs from Liquid Days" ("Mainīgu dienu dziesmas"). Diriģenta Inta Teterovska vadībā līdz ar jauniešu kori "Balsis" muzicē dziedošie solisti Mārtiņš Klišāns, Viktorija Majore, Alise Baumane, pianiste Ieva Dzērve, ērģelnieks Jānis Pelše, instrumentāls ansamblis. Dzejnieka Ivara Štenberga radītos tekstus zīmju valodā tulko Elza Veismane un Ieva Solovjova, gaismu mākslinieks ir Ivars Vācers, video – Viktors Keino, režisors – Juris Jonelis, koncerta vizuālās identitātes autors – Aleksejs Muraško. Pārraides noslēgumā – 8. maijs Rīgas Domā ar Bendžamina Britena "Kara rekviēmu". Hermaņa Brauna fonda grandiozais projekts, kura atbalstītāju vidū arī Lielbritānijas vēstniecība Latvijā, iespaidīgo partitūru pieskaņojis Nacisma sagrāves dienai un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienai, simboliski (kā to reiz iecerējis arī pats autors) pulcējot starptautisku, meistarīgu mūziķu komandu: solistus Ingu Kalnu (soprāns), Alanu Kleitonu (tenors, Lielbritānija), Viktoru Rudu (baritons, Ukraina/Vācija), Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Valsts akadēmisko kori "Latvija", zēnu kori "Ažuoliukas" (Lietuva, diriģents Vitauts Miškinis) un diriģentu Zbigņevu Gracu (Polija). 

"Atsperē" viesojas diriģents, Manheimas Nacionālā teātra pirmais kapelmeistars Jānis Liepiņš. Atceramies Jāņa laiku jauktajā korī "Kamēr...", kas šogad svin 35 gadu jubileju, arī pirmo debiju operā, kas bija Džuzepes Verdi "Trubadūrs" 2014. gadā, runājam par aizvadītajiem gadiem Manheimā, salīdzinot Latvijas un Vācijas kultūrtelpu, kā arī lūkojamies uz priekšu, jo nākamā sezona Jānim Manheimā būs noslēdzošā.

Tuvojoties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, ar svaigākajiem datiem uz sarunu aicinām rīcības grupas vadītāju Ingu Vasiļjevu, kā arī suminām vairākus jubilārus. Ielūkojamies pirms 25 gadiem Jāņa Ozola dibinātā un vadītā jauktā kora "Maska" mēģinājumā, īsi pirms 50. jubilejas koncerta uz sarunu aicināsim Romānu Vanagu un "Minjonas" dziedātājas, bet Marika Austruma teic paldies saviem Cēsu Pils kora dziedoņiem. Koris šonedēļ svin savu 30. gadskārtu.

Jau vēstījām, ka aprīļa otrajā pusē Anete Ašmane-Vilsone devās uz Brēmeni Vācijā, kur Latvijas mūziķi un nozares pārstāvji piedalījās lielākajā Eiropas džeza forumā "jazzahead!". Bet šoreiz tiekam iepazīstināti ar mūziķiem no showcase koncertiem, izceļot interesantākos, piesaistošākos un oriģinālākos vārdus, ko vērts paturēt prātā, sameklēt un ievietot savos klausīšanās sarakstos.

Starptautiskās džeza dienas 2025 atskaņas
21st Century Quintet (Lietuva)
Big Band Radio Romania (Rumānija)

Šoreiz savu izvēli mums piedāvā etnomūzikas grupa "Tautumeitas" – sešas brīnišķīgas dāmas: Asnate Rancāne, Aurēlija Rancāne, Laura Marta Līcīte, Kate Slišāne, Gabriēla Zvaigznīte un Annemarija Moiseja. Jau nākamajā nedēļā viņas ar dziesmu "Bur man laimi" piedalīsies Eirovīzijas dziesmu konkursā Bāzelē, kur jau notiek mēģinājumi, bet to starplaikā "Tautumeitas" atrada brīdi, lai padomātu, kāda mūzika "Klasikas" klausītājiem būtu tīkama svētdienas pēcpusdienā.

"Lai vai cik traģiska un dziļa ir Šostakoviča Pirmā vijolkoncerta mūzika, kas paņem visas tavas emocijas un nonāc tiešām citā pasaulē, kad spēlē šo darbu uz skatuves, vienlaikus tā dod neizsakāmi daudz enerģijas un jaunu skatu uz to, cik daudzas mazās lietas ir nesvarīgas. Katrreiz, kad spēlēju šo darbu, domāju: ir arī kaut kas patiešām brīnišķīgs šajā pasaulē… Lai vai cik sāpju un grūtu lietu mūsu ikdienā nevalda, šī mūzika pierāda, ka pasaulē tomēr ir arī kaut kas tik skaists un labs, ko nevaram pat vārdos aprakstīt," teic starptautiski pazīstamā vijolniece Baiba Skride, kura 12. maijā kopā ar Bostonas simfonisko orķestri tā mākslinieciskā vadītāja Andra Nelsona vadībā Latvijas Nacionālajā operā atskaņos Dmitrija Šostakoviča Pirmo vijolkoncertu.

Tuvojoties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, ar svaigākajiem datiem uz sarunu aicinām rīcības grupas vadītāju Ingu Vasiļjevu, kā arī suminām vairākus jubilārus. Ielūkojamies pirms 25 gadiem Jāņa Ozola dibinātā un vadītā jauktā kora "Maska" mēģinājumā, īsi pirms 50. jubilejas koncerta uz sarunu aicināsim Romānu Vanagu un "Minjonas" dziedātājas, bet Marika Austruma teic paldies saviem Cēsu Pils kora dziedoņiem. Koris šonedēļ svin savu 30. gadskārtu.

Kāda saistība flīģelim ar spārniem, kāpēc nepieciešami pedāļi un kas notiek ar instrumentu, ja ieraksta laikā ierodas klavieru skaņotājs? Atbildes uz šiem jautājumiem jau tagad zina Teodors un Haralds, bet visi pārējie aicināti doties mums līdzi uz Emīla Dārziņa mūzikas skolu, lai satiktu pianisti Agnesi Egliņu un klavieru skaņotāju Arni Mūrmani.

 

Dāvis Eņģelis kopā ar raidījuma viesiem – pianistiem Rihardu Plešanovu un Robertu Flaicu – dažādās interpretācijās klausās Džona Keidža opusu "And The Earth Shall Bear Again" preparētajām klavierēm un vērtē skaņu ierakstu nama Erato pērn klajā laisto albumu "Cage2", kurā Džona Keidža mūziku ieskaņojis pianists Bertrāns Šamajū.