Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Mostamies jaunai dienai, sveicot jubilārus, uzzinot interesantus faktus rubrikā "Vai zini?", atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ieklausoties rīta sarunā un nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes

Sācies 8. novembrī, līdz 15. novembrim norisināsies Rīgas A Cappella festivāls, kas arī šogad ir piepildīts ar izcilu mūziku, pārsteidzošiem māksliniekiem un vairākiem lieliskiem notikumiem. Par visu plašāk sarunājamies ar festivāla producentu Gunti Cimiņu, atceroties arī festivāla pirmsākumus 2013. gadā, atzīmējot, kas šo gadu laikā paveikts un ieskicējot, kādi radoši sapņi saistīti ar tālākajiem gadiem.

 

Pirmdienas "Neatliekamajā sarunā" pie mikrofona aicinām diriģentu Artūru Oskaru Mitrevicu: Lāčplēša dienā, 11. novembrī pulksten 19, koncertā Torņakalna baznīcā (Rīgas Lutera baznīcā) viņš stāsies pie Orķestra "Rīga" diriģenta pults, lai atskaņotu latviešu komponistu laikmeta liecības, kas, pieminot Brīvības cīņās kritušos karavīrus, simbolizē mūsu identitātes un sakņu apzināšanu mūsdienu pasaules un mūzikas kontekstā. Koncerta tiešraide skanēs "Klasikā". Orķestris "Rīga" atskaņos Artura Maskata "Tango", Ilonas Breģes skaņdarbu "Sāga", kā arī Riharda Zaļupes simfonisko svītu pūtēju orķestrim "Palatine Celebration". Savukārt starptautiski atzītā komponiste Santa Ratniece pēc Orķestra "Rīga" aicinājuma radījusi jaundarbu "Purva gaisma", kura pasaules pirmatskaņojums izskanēs koncertā "Brīvības gaismā". Sarunas iesākumā – par diriģenta studijām Vācijā un izvēli par labu Frankfurtes Mūzikas un izpildītājmākslu universitātei, noslēgumā – par saikni ar kori "Sōla", taču uzmanības centrā – Orķestra "Rīga" koncerts, kas veltīts latviešu komponistu mūzikai. Runājam par katru no darbiem, par programmas dramaturģiju un krāsu daudzveidību šajā programmā. 

 

Kad pirms mēneša Lietuvā sākās plaši kultūras nozares protesti pēc galēji labējās partijas "Nemūnas rītausma" pārstāvja Ignota Adomaviča (Ignotas Adomavičius) iecelšanas kultūras ministra amatā, notikumiem līdzi sekojošie pauda izbrīnu, ka Latvijas mediji pievērš tik maz uzmanības kaimiņos notiekošajam. "Meistars Knehts" savu iespēju robežās vēlas to labot un šajā raidījumā pārrunāt ne vien notikumus Lietuvā, kur kultūras ministrs gan atkāpās vien pēc nedēļas amatā, tomēr nekas nav beidzies un Lietuvas kultūras nozare ir izsludinājusi mēnesi garu protestu, lai panāktu partijas "Nemūnas rītausma" atteikšanos no Kultūras ministrijas pārvaldības. Bet mēs raudzīsim uz Lietuvā notiekošo paraudzīties plašākā kontekstā, mēģinot saprast, kāpēc populistiem tā interesē kultūras nozare un vai centieniem to savažot ir universāls raksturs, vai arī dažādu valstu piemēri tomēr būtu skatāmi katrs par sevi. Mūsu sarunbiedri būs Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Rūta Muktupāvela,  dramaturģe Rasa Bugavičūte-Pēce, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un grāmatu redaktors Vents Zvaigzne.

Inga Kalna (soprāns) un Diāna Ketlere (klavieres) Rudens kamermūzikas festivāla koncertā Mazajā ģildē 15. oktobrī
Rihards Vāgners "Vēzendonkas dziesmas"
Francis Lists Dziesmas
Arnolds Šēnbergs "Kabarē dziesmas"

Šodien, 10. novembrī, 65. jubileju svin divkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, viens no mūsdienu mūzikas festivāla "Arēna" dibinātājiem, audioproducents, radioamatieris, obojists, diriģents, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs un vienkārši dziļš cilvēks, aizraujošs sarunu partneris un biežs viesis "Klasikā" Normunds Šnē.

Spēlē Bendžamins Grouvners

Raidījums "Mūsu leģendas" šonedēļ atkal dodas uz Vesetas ielas "rakstnieku māju", lai kopā ar dzejnieku Jāni Peteru pārcilātu atmiņas par Ojāru Vācieti. Atceramies Vācieša hūtes un beretes periodu, runājam par tarakāniem un kaislībām, par pēdējo dzimšanas dienu, Ojāra jokiem, uzskatiem un dzeju. Sarunas gaitā lasām Ojāra dzejoļus un ieklausāmies to muzikālajos atveidos Ulda Stabulnieka, Imanta Kalniņa, Artura Maskata, Mārtiņa Brauna, Didža Apsīša, Jāņa Lūsēna un Raimonda Paula dziesmās.

Jēnas filharmoniskais orķestris un diriģents Daniels Raiskins:
Rihards Štrauss Romance čellam un orķestrim Famažorā op. 75
Džoakīno Rosīni Variācijas Una larme laminorā