Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Mostamies jaunai dienai, sveicot jubilārus, uzzinot interesantus faktus rubrikā "Vai zini?", atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ieklausoties rīta sarunā un nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes

Izstāde "Pagājusī nākotne" piedāvā apmeklētājiem iejusties 20. gadsimta 70.–80. gadu atmosfērā caur viena dizainera daiļrades prizmu. Jānis Krievs (1942–2016) bija viens no spilgtākajiem latviešu grafiskā dizaina, vides un interjera māksliniekiem un kinētiskās mākslas pārstāvjiem.

Jāņa Krieva likteņa paradokss ir tāds, ka viņa aktīvākā darbība norisinājās laikā, kad padomju iekārta raustījās konvulsijās – ideologi to sauca par “attīstīta sociālisma” periodu, bet vēlāk tas tika nodēvēts par stagnāciju.

Ceturtdienas, 10. oktobra, vakarā kultūrtelpā "Robert's Books" Trio ELPO aicina uz koncertu "Zen and the Art of Music" jeb "Zen prakse un mūzikas māksla". Bet kas gan kopīgs Zen praksei un mūzikas izpildīšanai džeza trio sastāvā? To uzzinām sarunā ar Trio ELPO dalībniekiem Edgaru Cīruli un Jāni Rubiku, kas viesosies Klasikas studijā.

10. oktobrī tiks atklāts jau 9. Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi”, turpinot iepazīt ērģeļu kā koncertinstrumenta bagātību, dažādību un iespējas. Ar koncertprogrammu “Jazz. Spors. Bach.” festivālu sāks ārvalstu viesi no Grācas un Štutgartes, savukārt sestdien, 12. oktobrī, Latgales vēstniecībā GORS gaidāma pirmizrāde koncertuzvedumam “DOT un DOTIES”, kas būs festivāla “ORGANismi” kulminācija.

Meistars Knehts sāk jauno sezonu ar paškritisku skatu uz sabiedriskajiem medijiem. Kāda patlaban ir sabiedrisko mediju vieta Latvijas kultūrtelpā? Cik lielu uzticību baudām un kas to nosaka? Cik pamatoti ir pārmetumi par viedokļu līdzsvara trūkumu? Mūsu sarunbiedri: filozofe Skaidrīte Lasmane, socioloģe Inta Mieriņa, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošais pētnieks Jānis Juzefovičs un sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons.

Ierakstu firmā "Warner Classics"  2024. gadā klajā laists albums, kurā poļu pianista pianists Pjotrs Anderševskis spēlē Bēlas Bartoka, Leoša Janāčeka un Karola Šimanovska mūziku.

Fokusā - itāļu baroka komponists Frančesko Fodža Bāzeles Predigerkirche, 2023
Dženija Hegstrēma, Marija Kristīna Kiēra un Veronika Mēra (soprāns), Jans Berners un Flavio Ferri-Benedeti (alts), Florians Krāmers un Hans Jērgs Mammels (tenors), Markuss Flaigs un Volfs Matiass Frīdrihs (bass), Simens van Mihelens un Detlefs Reimers (trombons), Karls Kristobāls (fagots), Regula Kellere un Johanness Frišs (vijole), Armins Beroiters (alts), Matiass Špēters (teorba), Filips Hrubijs (ērģeles) un diriģents Jērgs Andreass Betičers

Londonas filharmoniskā orķestra ierakstos – Ludvigs van Bēthovens, Arvo Perts, Fri deriks Diliuss, Gustavs Holsts un Rihards Štrauss

Pirmoreiz ēterā - franču pianista Bertrāna Šamajū spēlēta Džona Keidža mūzika ("Erato", 2024)!

Ansi Kartunens (čells) un Tuija Hakila (klavieres)