Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

20. jūlijā Rojas brīvdabas estrādē notiks Latvijas pūtēju orķestru svētki "Jūra krāc un taures pūš", pulcējot uz vienas skatuves Kurzemes, Vidzemes un Zemgales pūtēju orķestrus. Par visu plašāk stāsta koncerta mākslinieciskais vadītājs, Kurzemes novada pūtēju orķestru virsdiriģents Guntis Kumačevs.

Serenāde mežragu kvartetam - Liepājas SO mežragu kvartets - Ingus Novicāns, Ilmārs Bērziņš, Aivars Vadonis, Mārcis Auziņš

20. jūlijā pulksten 20  vakarā Viļa Plūdoņa muzejā "Lejenieki", atzīmējot Dzejnieka 150. jubileju, izskanēs koncertprogramma "Saulrietā…" ar Viļa Plūdoņa dzeju, kas ietērpta latviešu komponistu melodijās. "Plūdoņa dzeja ir īpaša ar to, ka pati par sevi jau skan kā mūzika. Vārdu plūdums, fonētika, izvēlētie tēli, metaforas veido Plūdoņa neatkārtojamo stilu, ko raksturo latviskums un spēja ar vārdu palīdzību rosināt iztēli un fantāziju. Plūdoņa dzeja un visa viņa literārā darbība pieder pie latviešu literatūras klasikas stūrakmeņiem," Plūdoņa radošo mantojumu raksturo komponists Jānis Lūsēns, ar kuru plašākā intervijā tiksimies trešdienas "Neatliekamajā sarunā". Studijā nākusi arī Viļa Plūdoņa muzeja vadītāja Elīna Kūla-Braže.

"Uzaugot Amerikā, vienmēr par Latviju domāju tā: kas gan ir šī mistiskā valsts, kāpēc tā ir okupēta, kāpēc tajā ir komunisti un kāpēc šie sliktie cilvēki dara pāri latviešiem?! Kad būšu lielāks, paņemšu armiju, aizbraukšu uz Latviju un to atbrīvošu! Tā es patiešām domāju, kad biju mazs bērns. Šo jautājumu man uzdod bieži: kā tas var būt, ka tu dzīvo ārzemēs un tevī ir mīlestība pret Latviju? Man tas liekas pilnīgi pats par sevi saprotams! Arī pats vārds "mīlēt" ir darbības vārds, un man liekas, ka visaugstākais šī vārda apliecinājums ir būt patriotam, kas arī taču darbības vārds: mīlēt savu valsti un iesaistīties tās aizsardzībā," raidījumā "Mana mūzika" ar stingru un sirsnīgu pārliecību uzsver uzņēmējs, alpīnists, profesors, vieslektors vairākās augstskolās Latvijā un ārvalstīs, polārpētnieks, publikāciju un grāmatu autors un arī zemessargs JURIS ULMANIS. Pirms dažām dienām viņš saņēmis paaugstinājumu un nu viņu varam apsveikt kā zemessardzes kapteini!

 

Mūzikas autors Aldis Kolosovs ņem Kārļa Vērdiņa pantus, dzied un spēlē klavieres, kopā ar viņu apvienības "Juuk" mūziķi, Ingus Baušķenieks ieskaņojis, Māris Bišofs uzzīmējis. Visai šai parādībai latvju mūzikā grūti rast līdzīgu.

Sofija Patē (klavieres), Ķelnes Radio simfoniskais orķestris un diriģents Manuels Nauri Ķelnes Radio Klausa fon Bismarka zālē, 2023
Filips Manurī Passages
Stīvens Deiversons Figures Outside a Dacha, with Snowfall, and an Abbey in the Background
Naomi Pinoka The Field is Woven
Ģerģs Ligeti Klavierkoncerts

"Uzaugot Amerikā, vienmēr par Latviju domāju tā: kas gan ir šī mistiskā valsts, kāpēc tā ir okupēta, kāpēc tajā ir komunisti un kāpēc šie sliktie cilvēki dara pāri latviešiem?! Kad būšu lielāks, paņemšu armiju, aizbraukšu uz Latviju un to atbrīvošu! Tā es patiešām domāju, kad biju mazs bērns. Šo jautājumu man uzdod bieži: kā tas var būt, ka tu dzīvo ārzemēs un tevī ir mīlestība pret Latviju? Man tas liekas pilnīgi pats par sevi saprotams! Arī pats vārds "mīlēt" ir darbības vārds, un man liekas, ka visaugstākais šī vārda apliecinājums ir būt patriotam, kas arī taču darbības vārds: mīlēt savu valsti un iesaistīties tās aizsardzībā," raidījumā "Mana mūzika" ar stingru un sirsnīgu pārliecību uzsver uzņēmējs, alpīnists, profesors, vieslektors vairākās augstskolās Latvijā un ārvalstīs, polārpētnieks, publikāciju un grāmatu autors un arī zemessargs JURIS ULMANIS. Pirms dažām dienām viņš saņēmis paaugstinājumu un nu viņu varam apsveikt kā zemessardzes kapteini!