Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Mostamies jaunai dienai, sveicot jubilārus, uzzinot interesantus faktus rubrikā "Vai zini?", atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ieklausoties rīta sarunā un nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes

9. novembrī Rīgā uzstājās džeza leģenda – saksofonists Brenfords Marsaliss. Kaut gan viņam nemaz nepatīk, ja viņu sauc par leģendu vai piemin trīskārtēju “Grammy” iegūšanu un visu pārējo, ko reklāmās patīk izmantot koncertu rīkotājiem. Sarunā mūziķis atklāj – pēc koncerta saņemt jautājumu “kas jūs esat?” viņam ir pat patīkami. Jo, Brenforda prāt, mūzika nav par sava ego apliecināšanu, tehniski perfektiem solo posmiem, visātrākajām notīm vai sarežģītām harmonijām. Ar Brenfordu Marsalis tikāmies pirms festivāla “Pink Noise Riga” atklāšanas koncerta, kur viņš uz skatuves kāpa kopā ar Latvijas Radio bigbendu.

Piektdien, 22. novembrī, Latvijas Nacionālajā teātrī notiks horvātu / austriešu kontrtenora Maksa Emanuela Cenčiča koncerts, kurā kopā ar viņu G. F. Hendeļa un N. Porporas mūziku atskaņos orķestris Collegium Musicum Riga un diriģente Martina Pastuška. Cencičs, kura ceļš mūzikā sākās ar dziedāšanu Vīnes zēnu korī, ir ne vien solists, bet arī veiksmīgs kultūras  projektu producents, menedžeris un režisors, festivāla “Bayreuth Baroque Opera” mākslinieciskais vadītājs.

Sarunā ar komponistu Arturu Maskatu - par starpsvētku sajūtām, LNSO rezidenci, darbu pie mūzikas filmai "Dzīves tango" un īpašo satikšanos ar filmas galvenajiem varoņiem, kā arī jaundarbiem Orķestrim "Rīga" un Liepājas Simfoniskajam orķestrim.

Itāļi Ludži Činkve un Stefano Saleti, mongoliete Urna Čahar-Tugči, senegālietis Pāmats, francūzis Žans-Pols Rafits un etiopiete Gabriele Germandi 2023. un 2024. gada albumos

Guna Šnē (čells), kamerorķestris Davinspiro Camerata un mākslinieciskais vadītājs Daniils Bulajevs (vijole) 20. oktobrī JVLMA Lielajā zālē, kad pirmoreiz izskanēja Andra Vecumnieka Sinfonia F vijolei, čellam un stīgu orķestrim, kurai līdzās Franča Šūberta 14. stīgu kvartets "Nāve un meitene" D 810 versijā stīgu orķestrim.

 

Dziedātāja Lilijai Greidānei 14. novembrī - 80. dzimšanas diena. Mākslinieces radošā darbība bijusi ārkārtīgi daudzveidīga - te ir Operas skatuve, te ir kamermūzika, arī izcils sniegums izvērstas formas vokāli instrumentālu lieldarbu atskaņojumos. Apaļās gadskārtas novakarē - Normas kavatīne no V. Bellīni operas "Norma", Mikaēlas ārija no Ž. Bizē operas "Karmena", Sirīnas žēlabas no Dž. Gēršvina operas "Porgijs un Besa", Solveigas šūpuļdziesma no E. Grīga mūzikas lugai "Pērs Gints", kā arī Alfrēda Kalniņa, J. Brāmsa un P. Plakida vokālā kamermūzika.

Frankfurtes Radio simfoniskais orķestris un diriģents Pāvo Jervi (Alpha, 2024) ar Arnolda Šēnberga "Peleasu un Melizandi" op. 5 un Gabriela Forē svītu "Peleass un Melizande" op. 80.

 

 

Dziedātāja Lea Desandra un lautists Tomass Danfords albumā Idyll (Erato, 2023) ar Onorē d'Ambrisa, Reinaldo Hāna, Ērika Satī, Marka Antuāna Šarpantjē, Andrē Mesažē, Mišela Lambēra, Robēra de Vizē, Sebastiāna Lekamī, Kloda Debisī, Barbaras un Žaka Ofenbaha mūziku.

 

 

Itāļi Ludži Činkve un Stefano Saleti, mongoliete Urna Čahar-Tugči, senegālietis Pāmats, francūzis Žans-Pols Rafits un etiopiete Gabriele Germandi 2023. un 2024. gada albumos