"Atsperes" Rīta intervijā tiekamies ar diriģentu Andri Pogu, kurš 14. maija vakarā aizvadījis savu pēdējo koncertu kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, būdams tā galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Runāsim par viņa saknēm ("Esmu diezgan dziļi sakņojies Kurzemes pusē," sacīs Andris), astoņiem gadiem Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī ("Spēlēt Bēthovenu, Brāmsu, Čaikovski - tas ir tas, kas arī ļoti lielā mērā ceļ orķestri!"), par jaunajiem laikiem Stavangerā ("Ja mēs gribam kādu dārgu projektu, piemēram, kādu operas koncertuzvedumu, nav jāiet lūgt atsevišķu finansējumu - tas vienkārši orķestrim jau ir...") un arī par šodienu...

Šoreiz kopā ar ekspertiem - muzikoloģi, LTV Kultūras redakcijas vadītāju Ievu Rozentāli un pianistu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociēto profesoru Juri Žvikovu raidījums Post factum klausās, skatās un vērtē četrus koncertus: Rīgas Domā 7. maijā izskanējušo jaundarbu programmu "Pilsētas sapņi", ko bija sagatavojis saksofonists Aigars Raumanis un ērģelnieki Ilze un Aigars Reiņi; Mātes dienas koncertu 9. maijā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars", kad arfu goda vietā bija cēluši šveiciešu virtuozs Joels fon Lerbers un Dārta Tisenkopfa; "Variācijas par tautasdziesmu" Latvijas Radio 1. studijā 10. maijā, kad ne tikai latviešu, bet arī lietuviešu folklora rosināja dziedātāju Guntu Gelgoti, flautistu Giedrju Gelgotu, čellistu Ēriku Kiršfeldu un pianisti Aiju Kuzmani  vienoties kopīgā stāstā; LNSO klaviertrio tiešraidi no Lielās ģildes 11. maijā - koncertu "Brāmss un Klezmeru kāzas". Mūziķi: Indulis Cintiņš (vijole), Dace Zālīte (čells), Mārtiņš Zilberts (klavieres) un Mārtiņš Circenis (klarnete).

Jefims Bronfmans (klavieres), "Losandželosas filharmoniķi" un diriģents Zubins Meta Losandželosā, 2018
J. Brāmss Otrais koncerts klavierēm un orķestrim Sibemolmažorā op. 83 un Otrā simfonija Remažorā op. 73
"Ņujorkas filharmoniķi" un Pinkass Cukermans (solists un atskaņojuma vadītājs) 2018./2019. gada sezonā
J. Haidns Pirmais koncerts vijolei un orķestrim Domažorā

Mākslas zinātniece Inga Šteimane meklē atbildi uz jautājumu: "Vai mākslas darbiem, kurus veido maģiskas ziedu kārtis un mākslas darbiem, kuri pauž latviešu sapni, ir sociāls aspekts?" Sarunā piedalās māksliniece Auce Biele (kura jau septiņus gadus dzīvo nelielā ciematiņā Marokā, bet nesen ieradusies Latvijā, atvedot vairāk nekā 60 gleznojumus, kas šobrīd skatāmi izstādē "Spēks ziedēt" mākslas stacijā "Dubulti") un Agnese Bule (kuras radītais "Latviešu sapņa" tēls un tā dzīve pēdējos divdesmit gadus ir devusi iespēju noticēt, ka mēs protam sapņot).

Andrejs Osokins (klavieres), Latvijas Nacionālās operas orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala Latvijas Nacionālajā operā, 2010
F. Šopēns Koncerts klavierēm un orķestrim miminorā
Gidons Krēmers un Kremerata Baltica Latvijas Nacionālajā operā, 2007
F. Šūberts Rondo Lamažorā D 540

Angelika Kirhšlāgere un Saimons Kīnlisaids Franča Lehāra un Emeriha Kālmāna operešu melodijās
Gidons Krēmers (vijole) un Oļegs Maizenbergs (klavieres) kinomelodiju repertuārā

Raidījumā "Mana mūzika" tiekamies ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru, vēstures zinātņu doktoru Hariju Tumanu. "Grieķi ļoti labi saprata, ka mūzika cilvēku audzina, jo tā izraisa attiecīgas jūtas un emocijas," sarunas gaitā atklāj profesors. "Tāpēc grieķi bija ļoti norūpējušies par to, lai skanētu tāda mūzika, kas izraisītu pareizās jūtas. Platons savā ideālajā valstī gan visas ekstātiskās mūzikas dejas gribēja aizliegt, taču Polībijs un Aristotelis, piemēram, uzskatīja, ka vislielākos mežoņus var padarīt par normāliem, civilizētiem, skaistiem cilvēkiem ar skaistu mūziku un pareizu dzīvesveidu."

Pēc divu gadu pārtraukuma mums atkal ir iespēja piedzīvot vienu no nozīmīgākajiem Latvijas dizaina industrijas notikumiem - Latvijas dizaina gada balvu. Par balvas pirmo izvērtēšanas posmu un pirmajiem secinājumiem, par šī brīža situāciju Latvijas dizaina industrijā sarunājas trīs balvas žūrijas locekļi: žūrijas komandas vadītājs, "Hi-pe" dizaina studijas dibinātājs un pasniedzējs Martins Fosleitners no Austrijas, dizaina politikas pētnieks un konsultants Pjotrs Svjateks no Polijas un Accenture Latvia pakalpojumu dizaina vadītāja Anete Žukova.

Riharda Vāgnera opera "Parsifāls" Vīnes Valsts operā 11. aprīlī. Elīna Garanča (mecosoprāns), Jonass Kaufamanis (tenors), Ludoviks Tezjē (baritons), Stefans Černi (bass), Georgs Ceppenfelds (bass), Volfgangs Kohs (baritons), Vīnes Valsts operas koris, orķestris un diriģents Filips Jordans

Marianna Feitfula un Leonards Koens interpretē Lordu Baironu. Jaunas dziesmu rakstnieces un dziedātājas – Džūlija Maiklza, Elisona Rasela, Eimija Šārka un Kira Skova. Maksa Rihtera “Želsirdības duets”.

Andrejs Osokins (klavieres), Latvijas Nacionālās operas orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala Latvijas Nacionālajā operā, 2010
F. Šopēns Koncerts klavierēm un orķestrim miminorā
Gidons Krēmers un Kremerata Baltica Latvijas Nacionālajā operā, 2007
F. Šūberts Rondo Lamažorā D 540

Mākslas zinātniece Inga Šteimane meklē atbildi uz jautājumu: "Vai mākslas darbiem, kurus veido maģiskas ziedu kārtis un mākslas darbiem, kuri pauž latviešu sapni, ir sociāls aspekts?" Sarunā piedalās māksliniece Auce Biele (kura jau septiņus gadus dzīvo nelielā ciematiņā Marokā, bet nesen ieradusies Latvijā, atvedot vairāk nekā 60 gleznojumus, kas šobrīd skatāmi izstādē "Spēks ziedēt" mākslas stacijā "Dubulti") un Agnese Bule (kuras radītais "Latviešu sapņa" tēls un tā dzīve pēdējos divdesmit gadus ir devusi iespēju noticēt, ka mēs protam sapņot).

Raidījumā "Mana mūzika" tiekamies ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociēto profesoru, vēstures zinātņu doktoru Hariju Tumanu. "Grieķi ļoti labi saprata, ka mūzika cilvēku audzina, jo tā izraisa attiecīgas jūtas un emocijas," sarunas gaitā atklāj profesors. "Tāpēc grieķi bija ļoti norūpējušies par to, lai skanētu tāda mūzika, kas izraisītu pareizās jūtas. Platons savā ideālajā valstī gan visas ekstātiskās mūzikas dejas gribēja aizliegt, taču Polībijs un Aristotelis, piemēram, uzskatīja, ka vislielākos mežoņus var padarīt par normāliem, civilizētiem, skaistiem cilvēkiem ar skaistu mūziku un pareizu dzīvesveidu."

Angelika Kirhšlāgere un Saimons Kīnlisaids Franča Lehāra un Emeriha Kālmāna operešu melodijās
Gidons Krēmers (vijole) un Oļegs Maizenbergs (klavieres) kinomelodiju repertuārā