Festivālā "Ezera skaņas" ierakstīta saruna ar video un skaņas mākslinieku Vinsentu Mūnu (Vincent Moon) un režisori Prisilu Telmonu (Priscilla Telmon).

Raidījumu veidoja  Zane Ozola, Rolands Pēterkops un Reinis Semēvics, mūziku izvēlējās Reinis Semēvics, ar viesiem sarunājās Zane Ozola, sarunu tulkoja Oskars Jansons, vizuālais noformējums – Reinis Semēvics.

 

Raidījumā skan:

Peter Westheimer – Cadaghi Dreaming
Tigana Santana – Enigma
Glen Velez - Conbustión Interna/Música Esporádica
Ngo Hong Quang – Ha Aam
Laraaji – Essence
Morgan Fisher – On The Brink
ARLT – Je Voudrais
Nuno Canavarro – Untitled 8
Hiroshi Yoshimura – Water Planet
Meta Meta – Logun
Yas-Kaz – Jungle Book
A.r.t. Wilson – Sarah’s Theme (Air) Alt Version

Rituālu pētniecība

Vinsents: Šobrīd ar Prisillu nodarbojamies ar dažādu rituālu pētniecību. Pēdējo gadu laikā esam uzņēmuši dažas filmas par garīgo mūziku. Mēs arī labprāt tās publiski atskaņojam, kā to darījām vakar - uz ezera. Mēs improvizējam, sapludinām kopā atšķirīgas, dažādās pasaules vietās uzņemtas filmas, piemēram, par Sūfiju rituāliem Etiopijā, Marokā, par baznīcu rituāliem Krievijā… Esam uzņēmuši daudz filmu. Šobrīd prezentējam Brazīlijā nofilmētos darbus, kurus uzņēmām pēdējo trīs gadu laikā. Tas ir etnogrāfisks, eksperimentāls pētījums, kurā tiek izmantoti kino un daba.

Prisilla: Manuprāt, mēs cenšamies slavināt visur pasaulē esošo skaistumu. Par spīti valdošajai krīzei, nemitīgajām sliktajām ziņām medijos (smejas). Gribam piedāvāt labas ziņas, pozitīvas, dziedinošas vibrācijas, parādot citu kultūru skaistumu. Kā minēts, pēdējos gadus esam pievērsušies Brazīlijai, vēlamies parādīt šīs valsts sinkrētismu. Mums bija liels gods un prieks piedalīties pasākumā uz ezera.

Sapņi palīdz atjaunot saikni ar realitāti

Prisilla: Sapņi mūsu pasaulē un laikmetā palīdz atjaunot saikni ar dziļāku mūsu dzīves realitāti. Piekļuve šai realitātei ļauj mums sajust visapkārt esošo maģiju. Šī maģija vieno. Ar putniem, ar vēju koku zaros. Sapņi dzīvē ievieš maģiju, atjauno saikni ar dabu, ar visu esošo. Manuprāt, viss ir saistīts. Mēs cenšamies šo pašu paveikt mūsu darbos, lietojot dažādus paņēmienus – dzīvo kino, instalācijas, tādējādi, pārdzīvojums kļūst līdzīgs meditācijai, lūgšanām vai sapnim, lai gan skatītājs ir nomodā. Mēs neko nepaskaidrojam, bet vienkārši esam mirklī, izbaudot mūzikas vibrācijas.

Vinsents: Es ceru, ka mums izdodas izvairīties no kaut kā pārāk skaidra pateikšanas. Tādā nozīmē, kādu minēji – kino naratīvi mums ir diezgan sveši. Mēs necenšamies izstāstīt stāstu. Katrā ziņā ne tādu stāstu, kuru iespējams izstāstīt vārdiem. Pēdējos gadus esam daudz pētījuši dažādus rituālus un garīguma veidus. Piemēram, šamanismu. Cenšamies noskaidrot, kā cilvēki izveido saikni ar neredzamo, kādus paņēmienus viņi lieto. Man ļoti patīk lietot šo vārdu – “paņēmieni”. Manuprāt, tie ir dažādi veidi, kā nokļūt uz citu realitāti. Kā šos paņēmienus pareizi pielietot, lai izsauktu citus apziņas stāvokļus? Kā pielietot visu jauno, ko tehnoloģija spēj piedāvāt, lai piekļūtu kaut kam ļoti, ļoti senam un garīgam mūsos visos.

Es teiktu, ka mēs cenšamies realitātē atvērt poētiskus portālus, sanesot vienkopus visu to enerģiju, kas atrodama dažādu kultūru rituālos, kurus esam nofilmējuši.

Tad mēs mudinām cilvēkus iesaistīties, izmantojot savu ķermeni – nav runa par smadzenēm, jo šeit nav runa par intelektuālām attiecībām. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā, vairumos gadījumu, kino tiek, galvenokārt, patērēts koncentrējoties uz stāstu – uz valodas lietojumu, kas paskaidro realitāti. Pētot garīgumu, mēs sapratām, ka valodas lietojums ir kaut kas cits. Valodas lietojums, ar kuru aprakstām realitāti, ir piesaistīts apziņai, kas fokusējas uz materiālo, uz globālo kapitālismu. Mēs laikam cenšamies no tā aizbēgt. Izbēgot no valodas lietojuma, mēs cenšamies izbaudīt krāšņāku realitāti, mudinot cilvēkus iesaistīties ar savu ķermeni, izveidojot citas attiecības ar notiekošo, kaut ko līdzīgu transam, kas iedarbojas uz maņām. Mums nav vēlmes pateikt cilvēkiem skaidru domu. Mēs drīzāk aicinām cilvēkus būt atvērtiem un apskatīties pašiem uz notiekošo.

Prisilla: Lai katram ir sava pieredze, jā. Sniedzam iespēju dalīties pieredzē, rituālā un sadzirdēt balsis, kuras esam ierakstījuši no dažādām pasaules vietām. Bija brīnišķīgi dzirdēt Brazīlijā ierakstīto balsu atbalsis izskanam pa šejienes mežiem. Ap ezeru izveidojās skaista atbalss, kas, manuprāt, aizķēra klausītājus. Viņi to var nesaprast – kādēļ tā viņos rezonē, viņi var justies labi, savādi, arī nekomfortabli, jo reizēm cilvēkiem transu ainas liek justies neomulīgi, jo tas mūsu sabiedrībā ir kaut kas neierasts. Tomēr, šeit, Latvijā, jums ir sava pagānisma kultūra, tādēļ jūsu saikne ar dabu ir visai spēcīga. Daudziem pieredzēt šādus apziņas stāvokļus droši vien ir normāli. Šī bija tiešām brīnišķīga pieredze.

Ietekmēt realitāti

Vinsents: Man šķiet, ka jebkurā radošā darbā vissvarīgākā ir tajā ietvertā griba. Kas attiecas uz mums, mēs cenšamies apzināt sabiedrību, kurā dzīvojam. Man nepatīk vārds “māksla”, es to bieži nelietoju. Mūsu radītais darbs ir informēts par sabiedrību, kurā dzīvojam, un šajās attiecībās mēs necenšamies cilvēkus izklaidēt. Mēs, protams, priecājamies, ja cilvēki labi pavada laiku, tomēr, mūsu lielākā cerība ir, ka cilvēkiem šajā pieredzē izdodas sasniegt citus apziņas stāvokļus. Mēs cenšamies izvairīties no “izklaides” katrā mūsu darbības aspektā.

Lai nodrošinātu radošo brīvību, mēs kā mākslinieki esam diezgan neatkarīgi – strādājam ar nelielu finansējumu, nekad nesadarbojamies ar zīmoliem vai cilvēkiem, kuri mums uzspiestu savu gribu. Mēs cenšamies uzturēt visai tiešu saikni ar cilvēkiem.

Mūziķi un mākslinieki, kas piedalījušies filmētajos rituālos, vienmēr ir daļa no rituāla. Mēs cenšamies panākt diezgan atvērtu atmosfēru. Lietojam visas tehnoloģiskās iespējas, kādas šobrīd pieejamas. To potenciāls ir ārkārtīgi liels, tā ir vesela revolūcija, kas pilnībā izmainījusi realitāti un to, kā mēs dalāmies ar informāciju – ar ierakstiem, attēliem un tamlīdzīgi. Mūsu vēlme ir izmantot šo potenciālu, lai ļautu cilvēkiem iesaistīties un priecāties par realitāti. Mēs izmantojam ļoti daudz attēlu un filmu, iespējams, lai sniegtu atsvaru ainām, kuras redzam medijos, kas būtībā mūs iztukšo un velk pie zemes. Pasaulē valdošā krīze ir cieši saistīta ar to, kādu ainu par to esam radījuši. Šī aina veido cilvēku priekšstatus par pasauli, tādēļ cenšamies to parādīt citā gaismā, kas ir vēl viens veids, kā ietekmēt realitāti.

Viss ir mūzika

Vinsents: Uzskatu, ka viss ir mūzika. Viss var kļūt par mūziku. Tas ir atkarīgs no pieejas – kas var tikt uzskatīts par mūziku, kas ne. Tas ir interesanti, jo šis sasaucas ar ideju par to, ka realitāte ir kaut kas, ko varam ietekmēt. Lai saprastu šo vienkāršo domu, nepieciešama domāšana, kas ir spēja, kas pēdējā laikā mūsu sabiedrībā sāk izzust. Patiešām saprotot domu, ka realitāte būs tāda, kādu to izveidosi, proti, ka tā ir atkarīga no tavas mijiedarbības ar to, var izmainīties visa dzīve. Viss var būt gan mūzika, gan troksnis. Atkal – manuprāt, ir runa par kādām noteiktām vibrācijām, kas atrodas attiecībās ar planētu. Šobrīd norisinās diskusija par 432 un 440 herciem - vairums rietumu mūzikas kopš 50’ajiem gadiem tika ērtības labad izpildīta 440 hercos. Mūsdienās cilvēki sāk atgriezties pie 432 hercu skaņojuma, kas atbilst planētas vibrācijai, un tam pat ir sakars ar mūsu DNS. Es šobrīd īsi atstāstu, bet runa ir par garīgām vibrācijām, enerģijām, kurām ir liela ietekme gan uz mums, gan uz visu mums apkārt.

Prisilla: Iespējams runāt arī par mūziku dabā. Vētra atsevišķos kontekstos var skanēt kā troksnis, bet citos ļoti patīkami.

Vinsents: Kā Dievu balsis!

Prisilla: Jā. (smejas) Dabā ir skaistas vibrācijas – putni, kukaiņi, koku skaņas – tā ir brīnišķīga mūzika. Šorīt runājām par vienu lielisku skaņu pētnieku, kas savulaik ierakstīja vaļu dziesmas, kuras klausoties, rodas nepārvarama miera sajūta. Visas mūzikas avots ir atrodams dabā.

Ceļošana

Prisilla:  Sāku ceļot, kad man bija piecpadsmit gadu. Uzskatu, ka tad tikai sākās mana dzīve. Sāku aptvert savus sapņus, saglabājot saikni ar bērnību. Sāku padarīt savus sapņus par īstenību, nodarboties ar to, ko vēlos. Tas bija ļoti būtiski. Tev bija tāpat, ne?

Vinsents: Jā, protams. Mums ir paveicies ar to, ka varam ceļot. Daudziem šādas iespējas nav. Tā ir privilēģija, kuru cenšamies izmantot godprātīgi.

Ceļot, iepazīt dažādus cilvēkus, uzzināt, kā viņi dzīvo, dalīties ar idejām par to, kā uzlabot sabiedrību, kā arī tās realizēt. Tā ir mūsu galvenā interese – ļaut dažādām idejām sastapties citā apziņas stāvoklī.

Digitālais laikmets ir ļoti daudz izmainījis, arī fiziski. Mums ir plaša pieeja lielam zināšanu klāstam. Tas redzams arī sabiedrībā – cilvēki rod kopīgas identitātes citādos līmeņos. Cerams – idejiski, stiepjoties pāri mākslīgi radītajām valstu robežām. Tas ir diezgan nomācoši, ka mums jāpakļaujas šādām mākslīgām, fiziskām robežām, jo dabā tādas nepastāv. Tādēļ uzskatu, ka jāatgriežas pie dabas saknēm un jākalpo tās likumiem. Mana dzīve ir mainījusies soli pa solim, satiekot, runājoties un strādājot ar cilvēkiem.

Atgriešanās pie dabas

Vinsents: Skaisti redzēt, ka daudzi cilvēki atgriežas pie dabas. Tas varbūt nav tik ļoti manāms Latvijā, jo jūs šo savu saikni nekad nepazaudējāt, bet valstī, no kuras nāku es, kā arī vairumā rietumu valstu…

Prisilla: Kura valsts tā būtu?

Vinsents: Sākotnēji no Francijas, lai gan mēs pēc tam daudz ceļojām. Ir labi redzēt, ka rietumu globalizētajā pasaulē daudzi izvēlas atgriezties pie dabas. Nav runa tikai par pārcelšanos prom no pilsētas. Manuprāt, tas ir ceļš pie garīguma – atrodot saikni ar dabu, pieskaņojoties tās ritmam.

Godīgi sakot, es neloloju lielas cerības, ka cilvēku būvētajās pilsētās iestāsies miers, un cilvēki atkal pievērsīsies garīgumam. Manuprāt, nodarītais posts jau ir pārāk liels, turklāt ir pārāk daudz cilvēku, kurus šādas izmaiņas neinteresē.

Es neticu, ka komerciālās attiecības, pie kurām esam pieradināti, iekļaus sevī garīgumu. Varbūt tikai kādā komerciālā veidā, jo visu var padarīt par preci! (smejas) Mums jāatrod laiks atrast un uzturēt šo saikni. Uzskatu, ka ir daudz interesantu jaunu un vecu paņēmienu, kā sasniegt šo mērķi – pacelt mūs visus augstāk un saliedēt.

Prisilla: Pirms pāris nedēļām Lakotā satikām vietējos Ziemeļamerikas iedzīvotājus, kuru starpā bija vīrs, kas man teica: “Atceries – mēs visi esam iezemieši!” Mūsu rases nav atšķirīgas – mēs visi piederam pie vienas un tās pašas cilts. Saprast šo domu ir garīguma pamatā.

Pasaule pēc 30 gadiem

Vinsents: Iespējas ir dažādas, jācer uz to labāko. Jāatrod jauni veidi, kā mūs visus saliedēt. Mūs interesē jauni sabiedrību veidi, jaunas iezemiešu identitātes. Kā Prisilla nupat teica, mēs visi esam iezemiešu pēcteči. Šo domu ir vērts atgādināt, īpaši mūsdienās, kad ap jēdzienu “identitāte” rodas tik daudz nesaskaņas un tādējādi tiek pamatoti kari. Identitātes ir mākslīgas. Arī kultūras ir mākslīgas. Pasaule pēc 30 gadiem būs tik laba, cik laba būs mūsu griba.

Prisilla: Labā griba un mūsu atdeve. Mums ir tik daudz rīku, kuriem ir potenciāls gan labam, gan ļaunam. Internets un ar to saistītās ierīces spēj mūs savienot - lai kur mēs neatrastos, mēs varam uzzināt, kas notiek citur. Taipatlaikā šos rīkus var izmantot arī ļauniem mērķiem. Pēc 30 gadiem šo rīku būs daudz vairāk, bet tiem komplektā jānāk arī atbilstošai izglītībai, kā ar tiem apieties. Tad rietumu sabiedrība kļūtu labāka.

Vinsents: Manuprāt, ir būtiski saglabāt līdzsvaru - priecāties par daudzveidību, bet vienlaicīgi virzīties uz kopīgu mērķi.

Garīgums

Vinsents: Uzskatu, ka ir svarīgi, ka mums ir iespēja virzīties uz priekšu. “Cieņa” ir par došanos uz priekšu, nevis atpakaļ. Mums jārada savi rituāli no jauna, šīs kultūras ir jāsaglabā, un tam jāpievēršas pēc iespējas ātrāk. Mēs esam ieslodzīti diezgan bīstami nostalģiskās attiecībās ar laiku. Atkal – tas ir tādēļ, ka laika ideja ir diezgan trūcīga - lineāra progresija visas planētas pamatā. Tomēr tas nesaskan ar to, kā laiks izpaužas dabā – laiks dabā rit apļveida kustībās. Šis viss ir jāsaprot. Iespējams, arī šī ir izglītības vaina. Mēs varētu vienoties par citādiem veidiem, kā dzīvot kopā un tas viss paredz mūziku, kino, kā arī citus, jaunus mākslas veidus, jo tas taču ir garīgums. Garīgums ir māksla.