Inga Saksone un Andris Dzenītis, studijā aicinot jauno komponistu Oskaru Herliņu, analizēs būtiskākos aizvadītās nedēļas koncertus: vijolnieces Kristīnes Balanas un kamerorķestra Sinfonietta Rīga saspēli, kā arī Lindas Leimanes jaunās Kamersimfonijas pirmatskaņojumu 8. novembra koncertā Lielajā ģildē, 14. Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla atklāšanu, kas Latvijas Mūzikas akadēmijā notika 10. novembrī, saksofona tēva Ādolfa Saksa divsimtajai dzimšanas dienai veltīto džeza vakaru "Sakss & Chimay", kas 8. novembrī notika klubā "Hamlets" un kurā beļģu frīdžeza apvienība Manuel Hermia Trio uzstājās kopā Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu kombo, kā arī viskarstāko jaunumu - Imanta Kalniņa oratorijas "Dzejnieks un nāra" atskaņojumu Lielajā ģildē 14. novembrī. Neliels ieskats arī koncertā "Inese Galante un draugi", kas 10. novembra vakarā izskanēja Lielajā ģildē.

14. Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla atklāšana. Rīgas koncerts

Koncerts bija veltījums Karla Fīlipa Emanuela Baha 300. jubilejai, un tajā uzstājās LMA docētāji - pianisti Ventis Zilberts, Juris Kalnciems, Sergejs Osokins un Jānis Maļeckis.

Oskars Herliņš un Andris Dzenītis ir vienisprātis, ka K. F. E. Baha mūzikā ir aizraujošas vērtības, kas vēsturiski maz pētītas, taču tās ir gluži brīnumainas. Mūzika ir netipiska, tajā klasisks plūdums un līdzsvarotība apvienojas ar romantisma laika mūzikas izpausmēm un visai interesantu formveidi.

Oskars teic, ka visi LMA mācībspēki spēlējuši ļoti labi, taču īpaši izceļ Sergeja Osokina un Jāņa Maļecka sniegumu. Tajā īpaši akcentēta mūzikas romantiskā stīga, labi sabalansētas dinamikas nianses, skaidras līnijas, dzirdama katra nots pat ātrās pasāžās.

Andris abus pianistus uzteic arī par to, ka iestudētos skaņdarbus spēlējuši no galvas, neizmantojot nošu partitūru.

Koncerts "Inese Galante un draugi"

Šo koncertu, ziņkāres vadīta, apmeklējusi Inga Saksone - lai mēģinātu saprast žanru, ko varētu saukt par kokteiļkoncertu. Viņa slavē Ineses Galantes vērienu, aicinot uz skatuves ļoti dažādas un interesantas personības, kas pārstāv dažādus žanrus. Jo sevišķi Inga akcentē Ineses Galantes un Ilonas Bageles kopīgo sniegumu. Andris Dzenītis uzsver, ka šāda veida koncerti ir laba ēsma, kā akadēmisko mūziku iebarot ļaudīm, kuri ar klasisko mūziku ir uz jūs. Šāds koncerts ir labs starta punkts!

Džeza vakars "Sakss & Chimay"

Par šo koncertu reportāžu sagatavojis Dāvis Kaspars Eņģelis, vēstot, ka mūzikas klubs "Hamlets" šajā vakarā bijis džeza mūzikas fanu pārpildīts.

Pirmajā daļā muzicējis mūsu Mūzikas akadēmijas studentu kombo, kas piedāvājis intīmākas un nesteidzīgākas noskaņas, bet koncerta otrajā daļā - ilgi gaidītais Manuel Hermia Trio ar modālu frīdžezu un ekspresīviem solo. Ļoti krāsains, enerģētiski spēcīgs iespaids; kādā skaņdarbā sitaminstrumentu skaņas radījis nevis bundzinieks pie bungu komplekta, bet gan virtuozais kontrabasists!

Savu vērtējumu sniedz LMA džeza kombo vokāliste Evilena Protektore, kura uzsver, ka trio brīvi jūtas tajā, ko viņi dara. "Viņiem nav bail eksperimentēt - viņi atļaujas darīt to, ko, iespējams, citi nesapratīs, bet viņiem drosmes netrūkst!"

Pārdomas par koncertu pauž arī Beļģijas vēstnieks Latvijā Franks Arnautss, kurš koncertu sauc par bagātīgu pieredzi, kurā silti skanošs džezs un Evilenas siltais balss tembrs kontrastējis ar trio spēcīgo un interesanto mūziku.

Vijolnieces Kristīne Balanas, kamerorķestra Simfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē koncerts

Spilgtāko iespaidu šajā vakarā radījusi jaunās komponistes Lindas Leimanes (starp citu, Andra Dzenīša bijušās studentes!) kamersimfonija. Oskars tajā saskatījis šādas vērtības: "Mūzika - visai komplicēta, un ir ļoti labi, ka arī Latvijā top šāda sarežģīta avangarda kompozīcijas, jo latviešu komponisti lielākoties ar šādu stilistiku neaizraujas. Lindai ir savs īpašs rokraksts, un atskaņojuma laikā labi varēja dzirdēt daudzās detaļas un sīki izstrādāto instrumentāciju. Neviens no tembriem viņai nav vienkāršs; vienmēr to veido kompleksas saskaņas, un īsti nekas nav atpazīstams, taču ļoti labi sabalansēsts. Tēlaini salīdzinot - viņas mūzikas līkne ir kā kalna reljefs skaņās."

Andris kolēģi papildina, ka sarežģītie mūzikas izteiksmes līdzekļi netiek izmantoti pašmērķīgi, bet gan ar absolūti dabisku, pat klasisku plūdumu, tāpēc mūzikai ir viegli sekot un klausīties to ir viegli. "Enerģija - brīžiem brutāla, pat agresīva, deva iekšēju klausīšanās baudu. Šī ir mūzika ne tikai feinšmekeriem, bet jebkuram! Ļoti priecājos par Lindas profesionalitāti."

Oskars un Andris arī vērtē programmā iekļauto Franča Šrekera kamersimfoniju - interesantu darbu, vēlīnā romantisma paraugu. Andra vārdiem runājot - tam piemīt "saldenrūgta garša ar rudenīgu kapsētas atmosfēru"... Abi komponisti atzīmē, ka būtu bijis noderīgi izmantot īstu čelestu, nevis elektroniku. Tikām Inga prāto, ka skaņdarba atskaņošanā traucējusi pārlieku lielā vēlme to strukturēt. Brīvība būtu derējusi labāk.

Diemžēl mazu vilšanos sagādājis visu ļoti gaidītās solistes Kristīnes Balanas atskaņotais Sergeja Prokofjeva Otrais vijolkoncerts.

"Man šī mūzika raisa jautājumus: skaņdarbs, kas tapis vienlaikus ar baletu "Romeo un Džuljeta", muzikāli īsti nav piepildīts - jā, koncerts ir krāsains, interesants, bet saturiski tajā redzu tukšumu," uzsver Andris. Kristīnes spēlē viņš saklausījis augstas tehniskās kvalitātes, taču līdz galam tā viņu nav uzrunājusi.

Ingai Saksonei, klausoties Vijolkoncerta atskaņojumu, pietrūcis viegluma un formas vienotības. "Solistes un diriģenta sadarbība varēja būt labāka; bija sajūta, ka solistei grūti spēlēt." Arī Oskars slavē Kristīnes Balanas tehniku, taču teic, ka lēnajā daļā vibrato varējis būt kontrolētāks.

Visu ekspertu atzinums ir šāds: nozīmīgs koncerts, interesanta programma, ko "Klasikas" klausītāji varēs novērtēt paši ar savu ausi 3. decembra vakarā, kad šī koncerta ieraksts iekļauts programmā.

Imanta Kalniņa oratorijas "Dzejnieks un nāra" un Sezāra Franka simfonijas atskaņojums

Prieks par mūsu koncertsezonās reti sastapto Sezāra Franka simfoniju, kā arī Imanta Kalniņa oratorijas jaunu lasījumu!

Oskars atzīstas, ka Franka simfonija viņam šķiet īsts meistardarbs, par ko īpaši sajūsminājies, studējot vēl Mūzikas akadēmijā. "Darbs vienkārši uzrunā! Šī mūzika strādā! Turklāt koncertā tas tika ļoti labi nospēlēts - teicama saspēle, dinamiskās nianses. Īsi sakot - monolīts darbs monolītā izpildījumā."

Andris ar savu kolēģi ir vienisprātis un pauž bravo! šī koncerta diriģentam Viesturam Gailim par ekspresīvajām izpausmēm simfonijas malējās daļās.

Pretrunīgu vērtējumu ekspertos raisa oratorijas "Dzejnieks un nāra" iestudējums. Andrim neizprotams un vietām uzjautrinošs šķitis vizuālais risinājums, un Oskars aizprātojas, ka šajā ziņā būtu bijusi nepieciešama daudz laikmetīgāka pieeja. Viņaprāt, Jolanta Strikaite savu uzdevumu veikusi godam, taču Daumanta Kalniņa  vietā labāk būtu iederējies dziedātājs, kas pārstāv akadēmisko skolu. Taču varbūt pie vainas ir mūsu uztverē mītošie sterotipi?

Ingai patikusi tēlu nosacītība, taču interpretācijā pietrūcis smalkuma un viegluma, kas Imanta Kalniņa mūzikas atskaņojumam tik ļoti nepieciešams.