Divās Rīgas galerijās pašlaik vērojamas dīvainas parādības, kas apgāž vismaz vienu pieņēmumu par mākslu, proti, ka, lai gūtu prieku, atskārsmi, iespaidu, impulsu vai vispār kaut ko no tās mākslas, to ir vēlams saprast. Otrs pieņēmums, kas vispār arī apgāžas, ir par oriģinalitāti, proti, ka noteikti jādara kaut kas, ko iepriekš neviens cits nav darījis, un līdz ar to darbam piemitīs kaut kāda īpaša vērtība.

Galerijā "Māksla XO" atvērtas divas izstādes, kurās var saprast pilnīgi visu. Magones Boleiko personālizstādi sauc "Biokonstrukcijas" - palielā izmēra gleznās uz balta, neitrāla fona uzgleznotas visādas dabas formas, mazliet stilizētas, ģeometrizētas, monumentalizētas un tamlīdzīgi apstrādātas, kamēr kastanis atgādina kādu sarežģītas mehāniskas ierīces detaļu un kamēr kazene atgādina kaut kādu atoma modeli vai ko tādu. Pie lielās zilās agaves atcerējos, ko tas viss atgādina.

Turpat galerijā "Māksla XO" apskatāma Ivetas Laures personālizstāde "Intra". Māksliniece ne vien izstādījusi visādus smalkus objektus (tur ir rokdarbi, redīmeidi, video, fotogrāfija un instalācijas), bet arī skaidri un gaiši aprakstījusi izstādes konceptu un par to arī labprāt izstāsta. Pateicos māksliniecei par sarunu.

Turpat netālu galerijā "Alma" Latvijas un ārzemju mākslinieku grupas izstāde Blocker. Tiešu saistību ar lakonisko anotāciju par informācijas atlasi, liekā bloķēšanu un prāta nepiesārņošanu darbos atrast grūti, bet arī nemaz negribas tādu tiešu saistību meklēt. Te vispār nav nekā tieša un tāda, ko mierīgi var izstāstīt, kā ziņās. Apmeklējot šo izstādi varat paņemt līdzi ko ļoti vērtīgu gluži par velti, proti, apvienības "Klīga" mākslu - ļoti kompaktu un patīkami neoptimālu. Pateicos Maijai Kurševai un Andrejam Lavrinovičam par izstādi, par sarunu, par to, ka viņi izdevuši kārtējo "Poper" un nopirkuši tik glītu tipogrāfiju.

Raidījumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un visādi ārštata padomnieki un patroni. Sirsnīgs paldies viņiem un paldies, ka klausījāties!

Jūsu Ieva Lejasmeijere