13. Starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla ietvaros sestdien, 20. septembrī, kafejnīcā „Darbnīca” Liepājā ērģelnieks, ērģeļu meistars un bibliogrāfs Mikus Dzenītis prezentēja arhīvmateriālu apzināšanas un izpētes rezultātus, iepazīstinot klausītājus ar Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu būvvēsturi.

Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas ērģeļu būvvēstures izpētes uzdevums bija apkopot visus pieejamos un ticamos vēstures avotus – arhīvu materiālus, periodiku, iespieddarbus – par Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas ērģeļu būvvēsturi un pārmaiņām tās laika ritējumā. Jo Liepājas instruments ir unikāls ne vien ar to, ka tajā joprojām gandrīz pilnā apjomā skan vienīgās pasaulē saglabātās H. A. Konciusa būvētās ērģeles, bet arī ar savu sarežģīto būvvēsturi.

"Precīzu atskaites punktu salikšanai jākalpo tālākam atspērienam to mīklu risināšanā, kuras joprojām uzdod šis izcilais instruments. Izpētes pirmais posms aptver Latvijā pieejamo un apzināto materiālu apkopojumu," atklāj Mikus Dzenītis.

Viņš stāsta, ka šī procesa priekšvēsture saistīta ar Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas vēlmi pakāpeniski restaurēt unikālās ērģeles, kālab pirms pāris gadiem izveidota arī ekspertu padome, kurā kopā ar Miku strādā profesors Tālivaldis Deksnis un ērģeļu eksperts Jorāns Grāns no Zviedrijas.

Svētās Trīsvienības baznīcas ērģeles patiesi ir īpašas. Tās no 1778. līdz 1779. gadam būvējis slavenais ērģeļu būves speciālists Heinrihs Andreass Konciuss. 1885. gadā ērģeles tikušas pārbūvētas un palielinātas līdz 131 reģistram, padarot tās par lielākajām pasaulē.

"Ērģeles ir unikālas ar to, ka tās vēl aizvien ir vislielākās nepārbūvētās mehāniskās ērģeles pasaulē. Laika gaitā nekas no tām nav mests ārā, tikai papildināts," uzsver Mikus.

Iedziļinoties arhīva materiālos, viņš secinājis: Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas ērģeļu vēsture ir pat sarežģītāka, nekā Rīgas Doma ērģeļu vēsture!

"Viss sākās ar Kurzemes hercoga priviliģētā ērģeļbūvētāja Johana Joahima būvēto instrumentu, kas baznīcā ticis uzstādīts 1758. gadā, taču pēc 20 gadiem atzīts par nederīgu... Viena no versijām - tas bijis tāpēc, ka ērģeļbūvētājs bijis nedzirdīgs. Tieši pēdējā posmā, kas saistīts ar stabuļu intonēšanu, tas varēja radīt lielākās problēmas. Tāpēc 1778. gadā jaunu ērģeļu būve tika uzticēta Konciusam, taču... rezultātā ērģeles ir tikai par diviem reģistriem lielākas, nekā iepriekšējās," stāsta Mikus, kuram pašam vislabāk patīkot spēlēt Slokas baznīcas ērģeles, pie kurām viņš muzicē ikdienā.