Pirmdienas "Neatliekamajā sarunā" tiekamies ar pianistu Reini Zariņu, kurš no Londonas ieradies Latvijā un  11. augustā līdz ar kamerorķestri "Maskavas virtuozi" muzicēs festivālā "Summertime - aicina Inese Galante", bet dienu vēlāk iesaistīsies alternatīvajā kamermūzikas festivālā "Sansusī".

Festivālā "Summertime - ielūdz Inese Galante" Reinis uzstāsies pirmoreiz: "Inese grib pārsteigumu - tāpēc nesaku, ko konkreēti spēlēšu, bet ceru, ka mūsu izvēles skaņdarbs labi papildinās festivālu un labi iederēsies." 

Reinis ir iepriecināts par iespēju muzicēt kopā ar "Maskavas virtuoziem": "Esmu dzirdējis visu vislabāko par šo sastāvu, kas faktiski ir solistu ansamblis." Reinis pasmaida, ka šī nu atkal būšot tā reize, kad interpretācijas laika trūkuma dēļ tiek saskaņotas e-pastā (tā viņš savulaik apgalvoja kādā no intervijām "Klasikai"). "Bet tā ir ierasta prakse visā pasaulē. Pietiek, ja kopā visam izejam cauri pāris reižu. Šajā ziņā nesatraucos - domāju, ka izdosies," teic Reinis un neslēpj:

"Beidzamajā laikā vispār mācos uzticēties citiem - mūziķiem, ar kuriem spēlēju kopā. Esmu ļoti paškritisks, bieži esmu ar sevi neapmierināts, bet mācos uzticēties. Pat ja pirmajā brīdī kaut kas neiznāk, cenšos paļauties, ka būs un sanāks."

Reinis pārsteidz, sakot, ka uz Dzintaru koncertzāles lielās skatuves uzstāsies pirmo reizi. "Esmu muzicējis brīnišķīgajā Dzintaru Mazajā zālē, bet ārā - vēl nekad. Būs jāņem vērā laikapstākļi, jo pats esmu bijis klausītājs vairākkārt tad, kad līst. Cerams, ka 11. augusts būs saulains - kā mūsu spēlētā mūzika."

Vēl sarunā arī par to, ar ko atšķiras vienkāršs koncerts no koncerta, kas iekļauts festivālā.

Latvijā Reinis kopā ar ģimeni ieradies vasaras brīvdienās. Bet vai patiesi - brīvdienās?  "Spītīgi visiem saku, ka darba ir tik daudz kā reti kad," pasmejas pianists. "Pēc pāris nedēļām būs mierīgāk: būs laiks sākt gatavot nākamos darbus."

Vaicāts, vai joprojām ir kas tāds, ko, atgriežoties Latvijā, gribas izdarīt pirmkārt, Reinis saka tā: "Gandrīz vienmēr, kad esmu Latvijā, nelielu laiku pavadu bērnības mājās: satieku mammu un kopā apvienojam lietderīgo ar patīkamo - gan manu koncertēšanu, gan kopā būšanu.

Un vēl svarīga ir Latvijas smarža - šajā gadījumā tā ir vasaras smarža. Aizvien visiem saku, ka labākā vieta, kur pavadīt vasaru, ir Latvija. Taču arī ziemā Latvija smaržo citādi - izkāp no lidmašīnas un smarža uzreiz atgādina, ka šī ir tā vieta, kurai nav līdzīgas.

Un kā ir dzīvot Londonā pēc liktenīgā Brexit balsojuma? "Ikdienā to neizjūtam - vienīgi tik, cik lasāms presē. Praktiski nekas nav mainījies, taču, manuprāt, process bijis veselīgs - ka cilvēki ir varējuši būt atklāti. Citādi visu laiku klausām kādas ļaužu kopas izdomātai idejai par vispārēju toleranci - ka jebkas ir pieņemams un visam mājam ar galvu... Nu, nav tā. Šāds lēmums ir viens no veidiem, kas atklāj - gluži visi nedomā, ka absolūta tolerance ir vienīgais nākotnes ceļš.

Mēs, cittautieši, Londonā jūtamies ērti tieši tāpēc, ka tur ir raiba vide, katrs var darīt savu lietu un neviens tā īsti viņam neskatās uz pirkstiem.

Tāda brīvības sajūta tajā raibajā pūlī."

Arī alternatīvajā kamermūzikas festivālā "Sansusī" Reinis piedalīsies pirmoreiz. "Nezinu, ar ko tur rēķināties - zinātāji saka, ka viss notiek pļaviņā pie meža. Gribas piedzīvot šādas lietas - kad nav tipiskās koncertzāles ar pareizajiem akustikas likumiem, kondicionieriem un krēsliem, kuros snaust. Ļoti interesē! Turklāt  tā ir iespēja atkal muzicēt kopā ar manām dārgajām kolēģēm - Evu Binderi un Kristīni Blaumani."

Šis gads Reinim patiesi ir ļoti piesātināts. Martā muzicējis vairākos ASV štatos, maijā - Kanādā, Halifaksā, kur norit starptautisks festivāls: "Ļoti augstas klases avantūra,” teic Reinis. "Tur viesojas gan Bulēzs, gan Glāss." Kopumā Reinis šī festivāla ietvaros piedalījies astoņos dažādos koncertos un pasniedzis arī meistarklases. Meistarklases viņš šovasar pasniedzis arī Siguldā.

Pēc vasaras laika Latvijā viņu gaida liels izaicinājums: "Uz Ziemassvētkiem gatavoju Olivjē Mesiāna monumentālo opusu "20 skatieni uz Kristus bērnu", ko atskaņošu gan Dzintaru Mazajā zālē, gan Anglijā. Neko tik apjomīgu vēl neesmu iestudējis… Vairākus gadus meklēju iespēju šo ciklu sagatavot, un beidzot būs pirmā reize. Apjoms ir gigantisks... Tad vēl jauna programma ar Bēthovena "Apasionātu”, bet rudens beigās kopā ar vienu holandiešu gleznotāju pirmoreiz publikai rādīsim jaunu kopprojektu Music Painting."

Un kā klājas kopā Kirilu Burlovu iestudētajai dejas izrādei "Gadalaiki” ar Pētera Vaska mūziku? Reinis stāsta - tā esot izrādīta Latvijā un mazliet arī Lielbritānijā. "Pateicoties Kirilam, esmu sapratis, kas īsti ir deja un kā tā veidojas. Arī to, ka katrai kustībai ir nozīme. Arī Vasku esmu izpratis dziļāk.”

Bet vai pats Reinis ar deju ir uz tu? "Ar bērniem mājās mīlu uzdancot – nu, gluži kā prātu pazaudējuši varam trakot,” no sirds smejas Reinis.