Režisore Laura Groza-Ķibere Dailes teātrī iestudējusi Pītera Šefera drāmu Equus. Jauniestudējuma pirmizrāde gaidāma 17. maijā Mazajā zālē.

Pītera Šefera drāmas Equus (1973) pamatā ir kāda baisa reālās dzīves epizode, kuru viņam izstāstījis draugs. Taču lugā autors rada pats savu versiju, kas varētu būt izraisījis šos notikumus. Varbūt ir nepieciešamas ekstrēmas darbības, lai izrautos no eksistences važām, kas ieliek mutē laužņus? Kāda jēga būt normālam, lai dzīvotu normāli garlaicīgu dzīvi normāli garlaicīgā sabiedrībā?

"Equus ir kaislīgs, juteklisks darbs. Un tas man patīk - šis jutekliskums, erotika, kaislība, savstarpējā jušana, ko šajā gadījumā iemieso zirgu pasaule. Tas ir skaists, dziļas izpētes vērts kairinājums. Jauki, ja cilvēkiem ir spēja izjust kaislību! Protams, runa ir par proporcijām - tās šeit ir nedabiskās devās, taču sākums ir skaists. Ar zirgiem," intervijā "Klasikai" stāsta režisore.

"Šefers apzināti manipulē ar Freida psihoanalīzes teoriju, pielāgojot to katram personāžam.

Luga ir pierādījums, ka pārprastas, nemanifestētas dziņas mūs spēj darīt sasaistītus un skumjus, šajā gadījumā pat rosinot uz ekstrēmisku rīcību, vardarbību. Tāpēc izrāde, manuprāt, ir aicinājums atzīt, ka arī nedabiskais ir Mātes Dabas iekārtots. Nav ko kautrēties!

Skaistākais, ko varam iemācīties savas dzīves laikā - izvēlēties pareizās proporcijas... Un nebūt nedomāju, ka pareizo proporciju ievērošana tevi padara nedzīvu, jo harmonija jau nav nekas slikts. Tas ir jauks stāvoklis, ko pati cenšos iegūt. Un tas nemaz nav tik vienkārši."

To, ka Lauru Grozu-Ķiberi interesē spilgti, kolorīti tēli un spēcīgas jūtas, pierāda viņas godalgotā izrāde "Piafa". "Protams, ka spilgti tēli un neordināri personāži uzrunā spēcīgāk - ne jau garlaicīgās, pelēkās lietas izpelnās apkārtējo uzmanību. Ekstrēmisms un neikdienišķās situācijas ir daudz suģestējošākas, jo tās tik labi atspoguļo arī mani pašu. Ir interesanti tajās dzīvoties - caur izrāžu tapšanu tiekties pēc harmonijas. Lai gan Equus ir sarežģīts gadījums - tie bijuši ne tikai interesanti mēneši, bet arī bezmiega mēneši..."

Jautāta, kas ikvienā jauniestudējumā režisori nodarbina visvairāk, Laura neslēpj: "Tas, lai būtu interesanti - tas mani vienmēr uztrauc. Mans uzdevums - padarīt izrādi suģestējošu, lai skatītāju interesi noturētu ar kaut ko dziļi personisku.

Man nav problēmu atrast sevī patoloģiskas novirzes, tāpēc arī krāmējos ar šādiem darbiem. Materiāls ir tik interesants, ka tur var bezgalīgi rakties.

Dailes teātris ir mans pirmais teātris un otrās mājas - viss tik pazīstams. Lai gan tas arī mazliet sarežģī visu, jo ģimeniskā atmosfēra reizēm nav pateicīga darbam."

Vēl režisore atklāj, cik organiski un viegli notikusi aktieru atlase izrādei Equus, kā arī stāsta par mūzikas lomu savos iestudējumos: "Šajā gadījumā mūzika būs foniska, noskaņām bagāta. Mūzika man vienmēr bijusi ļoti svarīga - visās manās izrādēs skan ļoti daudz dažādas mūzikas, kas piešķir papildus dimensiju. Man ļoti noder pašas plašā kartotēka, kurā tikai atliek atrast vajadzīgo."

Īsi par izrādi Equus

Jaunajam Alanam Dieva vietā ir Zirgs. Equus. Mīlētāju maigums, kairinoša muskuļu deja, salda sviedru smarža un traukšanās pilnos auļos pusnaktī. Patoloģisks valdzinājums, seksuāla apsēstība, dievišķa pielūgsme un rituāls upuris. Bet dievi ir greizsirdīgi un atriebīgi. Equus Tēva, Equus Dēla un Equus Svētā gara vārdā.

Topošajā izrādē lomas atveidos Lauris Subatnieks (Mārtins Daiserts, psihiatrs), Dainis Grūbe (Alans Strengs), Juris Žagars (Frenks Strengs, viņa tēvs), Indra Briķe (Dora Strenga, viņa māte), Kristīne Nevarauska (Hestere Salomone), Ieva Segliņa (Džila Meisona), Dainis Gaidelis (Harijs Daltons, staļļu īpašnieks), Gints Andžāns (Tīrradnis / Jauns jātnieks) un Ērika Eglija (Medmāsa).

Kopā ar režisori Lauru Grozu-Ķiberi jauniestudējumu veido scenogrāfs Miķelis Fišers, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Liene Grava un gaismu mākslinieks Ivars Tilčiks. Lugu no angļu valodas tulkojusi Zane Strika.

Britu dramaturgs Pīters Šefers Dailes teātra skatītājiem jau labi pazīstams kā lugas „Amadejs” autors. Drāma „Equus” saņēmusi Tonija balvu kā gada labākā luga (1975). Alana lomu Vestendas uzvedumā Londonā (2007), kā arī izrādes atjaunojumā Brodvejā (2009) spēlējis Daniels Redklifs.