"Neatliekamajā sarunā" tiekamies ar jauno, apburošo flautisti, Sibēliusa Mūzikas akadēmijas studenti Laumu Ilsumu, kura 15. aprīlī Lielajā ģildē Ziemeļvalstu mūzikas programmā kopā ar Normunda Šnē vadīto Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga atskaņos dāņu klasiķa, savdabīgā skaņu meistara Karla Nilsena Flautas koncertu.

"Sadarbības piedāvājums no Normunda Šnē izskanēja kā patīkams pārsteigums pēc ilgāka laika – pirms trim gadiem viņš bija klausījies manu eksāmenu mūsu Mūzikas akadēmijā. Jau toreiz piekritu. Pagāja laiks, un beidzot izdevās atskaņojumu ieplānot īstajā brīdī, īstajā laikā," stāsta Lauma.

Un patiesi: to, ka Nilsena Flautas koncerta atskaņojumā Normunds vēlējies redzēt tieši Laumu Ilsumu, apliecina arī viņa sacītais koncerta pieteikumā: "Vairākus gadus ik pa laikam domājot par Nilsena Koncerta flautai iespējamo atskaņojumu, pavisam nejauši atgadījos Mūzikas akadēmijas studentu koncertā.

Pēc pusstundas kļuva skaidrs, ka esmu saticis mūziķi, kura tiešām ir iedziļinājusies un sapratusi šo neparastām krāsām un neatkārtojami individuālā mūzikas valodā uzrakstīto skaņdarbu.

Laumas spēles vitalitāte un pozitīvs artistiskums der kā uzlieti dāņu savdabīgā skaņu meistara partitūrā iekodētajām noskaņām."

Laumai šī ir pirmā sadarbība ar Sinfonietta Rīga un priecīga atgriešanās uz Lielās ģildes skatuves, uz kuras mūziķe nav kāpusi kopš Dārziņskolas laikiem. Tomēr viņas attiecības ar Nilsena Flautas koncertu nebūt nav veidojušās ātri un vienkārši.

"Mans ceļš kopā ar Nilsena koncertu bijis diezgan tāls – jau krietni sen sāku izskatīt partitūru, mācīties, bet mūzikas jēgu tā īsti nespratu. Nejutu, ka šis skaņdarbs būtu manējais. Bet profesors Somijā mani iedvesmoja, iedrošinādams, ka vajag spēlēt," atklāj Lauma.

Viņa arī pastāsta gan to, kālab Nilsena koncerts tiek uzskatīts par ekscentrisku, gan arī to, kā komponists tajā balansē uz ekstrēmās robežas. "Flautistam te ir, ko darīt," smej mūziķe.

Pēdējos trīs gadus Lauma dzīvo Helsinkos un studē Sibēliusa Mūzikas akadēmijā. Sākumā tur ieradusies ERASMUS programmas ietvaros, vēl mācoties JVLMA, bet pēcāk nolēmusi tur iegūt maģistra grādu. Latvijā ilgus gadus viņa mācījusies pie profesora Imanta Sneibja, bet Somijā nokļuvusi pie Mikaela Helasvo. "Tas bija kā loģisks Latvijas studiju turpinājums. Profesors gandrīz vai citēja Imanta Sneibja sacīto," aizrautīgi stāsta Lauma un neslēpj:

"Studentam Sibēliusa mūzikas akadēmijā tiek dota diezgan liela brīvība, izvēloties programmu – var teikt, ka iztēle ir vienīgā robeža... Neatkarība ir arī citās lietās."

5. aprīlī Lauma visai veiksmīgi aizvadījusi maģistra eksāmenu, kurā spēlējusi ļoti raibu programmu, no žūrijas izpelnoties atzinīgus vārdus. "Šajā ziņā viss ir kārtībā," saka mūziķe, bet, ko darīt tālāk - tas šobrīd ir atklāts jautājums. "Dzīve rādīs," nosaka mūziķe un vēl sarunā dalās atmiņās gan par pirmo uzstāšanos Helsinku Filharmonijas orķestra sastāvā, gan atzinīgajiem vārdiem, kurus uzklausījusi no somu diriģenta Miko Franka.

Par koncertu. Piektdien, 15. aprīlī plkst. 19 Lielajā ģildē Sinfonietta Rīga aicina uz klasiski veidotu ziemeļvalstu mūzikas programmu "Sibēliusa simfonija un Nilsena flautas koncerts". Koncertā izskanēs pērnā gada jubilāru – dižā somu simfoniķa Žana Sibēliusa un starptautiski visatpazīstamākā dāņu komponista Karla Nilsena, kā arī par zviedru Mocartu dēvētā Jozefa Martina Krausa skaņdarbi.

Atsaucot atmiņā 2015. gadā plaši atzīmēto Žana Sibēliusa 150. jubileju, koncertā izskanēs viena no promenentākajām un biežāk atskaņotajām komponista simfonijām. Majestātiskais opuss pats par sevi ir radīts jubilejas zīmē - Somijas valdības pasūtījumā Sibēliuss to uzrakstīja par godu savai 50. dzimšanas dienai 1915. gadā. Autora daiļradē šis nav bijis nebūt vienkāršs periods. Tas bija laiks, kad Eiropas muzikālajā kultūrā sevi aizvien uzstājīgāk pieteica modernie 20. gadsimta strāvojumi – Debisī impresionistu kustība, Stravinskis nāca klajā ar savām inovatīvajām operām, bet Šēnbergs aizvien drošāk muzikālajā valodā ieviesa atonālo kultūru. Sniedzot atbildi laikmeta ēstētiskās gravitātes vēsmām, Sibeliuss 5. simfonijas radīšanas procesā ielicis ne mazums sevis pārveidošanas pūles.

Koncerta programmā izskanēs vēl kāda jubilāra vārds. Tas ir viens no ražīgākajiem un daudzpusīgākajiem skandināvu 19. gadsimta nogales un 20. gadsimta sākuma komponistiem, ekscentriskais dānis Karls Nilsens.

Nilsena flautas koncerta ideja lielā mērā ir saistīta ar Volfganga Amadeja Mocarta vārdu. Kopenhāgenes pūšaminstrumentu kvinteta skanējuma apburts, Nilsens nolēma veltīt katram kvinteta dalībniekam atsevišķu koncertu. Lai arī šī iecere līdz galam tā arī nekad netika realizēta, tomēr flautas koncerts, kas ir veltīts ievērojamajam dāņu flautistam Holgeram Gilbertam-Jespersenam savu dienas gaismu skatīja 1926. gadā. Uz koncerta pirmatskaņojumu Parīzes Salle Gaveau ieradās arī tādi laikmeta dižgari kā Moriss Ravēls un Artūrs Onegers, bet pats koncertvakars izvērtās par vienu no Nilsena daiļrades slavas virsotnēm.

Savukārt par zviedru Mocartu dēvētais Jozefs Martins Krauss, kura Simfonija pārstāv jau citu, proti, klasicisma laikmetu, Sinfonietta Rīga koncertprogrammā harmoniski noslēdz skaisto Skandināvijas muzikālo plejādi. Par šī skaņraža daiļradi savulaik cildinošas atsauksmes sniedzis pats Jozefs Haidns. Un kaut arī Krauss, kurš pēc tautības bija vācietis un kura rokrakstā skaidri nolasāma Vētras un dziņu kustības dramatiskā ekspresija, tomēr klausītāju sirdīs spēj atstāt vietu ziemeļnieciski melanholiskai pašrefleksijai.