"Man mūzika ir svētki! Domāju, par to varu pateikties savai mammai, kas vienmēr ļoti rūpīgi sekojusi, lai nodalām ikdienu un svētkus. Viņa pati svētkos vienmēr klājusi skaistu galdu, un mūsu Lieldienu brokastis - tas ir latviešu mājas augstākais paraugs! Un arī man arvien svarīgi nodalīt ikdienu un svētkus. Viena lieta ir mūzika kā izziņa, bet uz koncertu vienmēr eju kā uz svētkiem. Tas ir līdzīgi kā iet uz jaunu randiņu - kad īsti nezini, kas tevi sagaida. Jā, varbūt arī vilšanās. Bet man tā ir liela laime - saposties un aiziet uz koncertu," saka mūziķis un tulks Andris Amantovs. Pat uz interviju "Klasikas" studijā viņš ieradies kā uz svētkiem. Ar tauriņu.

Andris ir mūzikas mīļotājs, dzīves svinētājs, klarnetists. Dzimis Alūksnē, studējis Rīgā un Anglijā, 15 gadus ik vasaru muzicējis Vācijā kopā ar savu trio. Tagad dzīvo un strādā Briselē, tulko politiskās debates Eiropas Parlamentā un Ministru Padomē, bet uz sava  kapakmens rakstītu Zentas Mauriņas vārdus: "Kas prieku vairo, kalpo Dievam".

Sākums

Bet kā sākusies Andra mīlestība uz mūziku? "Mēs esam trīs brāļi, kam visiem mūzika ir nozīmīga - Laurim un Jānim pat vairāk, nekā man. Lielais sākums - Alūksnes bērnu mūzikas skola, klarnete. Vēlāk laimējās, ka mans skolotājs bija Sandors Līviņš, kurš reizē bija arī pūtēju orķestra diriģents. Biju vēl pavisam mazs, bet viņš mani paņēma uz 1990. gada Dziesmu svētkiem. Tas bija īstais brīdis. Un arī mirklis, kad sapratu: mūzika - tas ir milzīgs spēks, noslēpums, kaut kas dižens, kam vērts tuvoties un iepazīt dziļāk..."  

Tā arī Andris ieaudzis mūzikā - caur pūtēju orķestri. Un tad viņš sev atklājis kormūzikas valdzinājumu. Īpašu pateicību viņš parādā skolotāju korim "Atzele", kura koncertu reiz Glika dienās apmeklējis Alūksnes baznīcā. "Apkārt dzīvais zaļums, maijs, grezna baznīca. Un tad - atskan mūzika. No rajona Dziesmu svētkiem koris parādījās citā kvalitātē. Man tas mainīja uztveri par kormūziku. Sapratu, ka koris ir neizsakāmi liels spēks. Sēdēju un klausījos Mūziku."

Andrim ļoti patīk tieši jauktais koris. Savulaik sajūsminājis Dārziņskolas zēnu koris, bet vēlāk, jau Anglijā studējot, viņš sev atklājis angļu katedrāļu zēnu koru mākslu, kas izcilā kvalitātē dzied vissarežģītākos skaņdarbus.

"Reiz esmu spēlējies ar domu pats dziedāt, tomēr esmu palicis uzticīgs klarnetei," stāsta Andris un ar smaidu atceras, ka abi ar dvīņubrāli Jāni mūzikas skolā sākotnēji neesot uzņemti tieši tādēļ, ka nespējuši noturēt meldiņu. Vajadzējis iet sagatavošanas kursos. Tiesa, vecākais brālis Lauris Amantovs izveidojis ļoti aktīvu un veiksmīgu mūziķa karjeru (Lauris ir Mirage Jazz Orchestra mākslinieciskais vadītājs).

Ērģeļu spēks

Mīļš instruments Andrim Amantovam ir arī ērģeles, turklāt viņš atklājis ne tikai to milzīgo spēku, bet arī maigumu. "Ērģeles esmu klausījies gan baznīcas dievkalpojumos, gan koncertos, turklāt man laimējies pašam muzicēt kopā ar Eiropas līmeņa ērģelnieci - izcilo Kristīni Adamaiti Anglikāņu baznīcā. Tā bija Jēkaba Mediņa "Romance". Tomēr mājās ar ērģeļmūzikas klausīšanos kaut kā nevedas..."

Ceļš uz simfonisko mūziku

Tai Andris pietuvinājies lēnām, pamazītēm. Un arvien vēl uzskata, ka simfoniskā mūzika - tā ir vēl pamatīgi apgūstams lauks. Visvairāk viņu uzrunā melodiķi - Čaikovskis, Mālers, Brāmss. Tāpat Gureckis, Lutoslavskis. "Man laimējās, ka studiju gadi Rīgā sakrita ar Normunda Šnē izloloto Rīgas festivāla orķestri. Tas man nozīmēja veselu akadēmisko kursu laikmetīgajā mūzikā!

Šai ziņā ļoti lielu palīdzību sniedza Gunda Vaivode: katru koncertu viņa spēja pieteikt ārkārtīgi interesanti, viņas krājumā vienmēr bija daudz asprātību, atjautību. Pateicoties viņai, gluži vai iemīlēju man līdz tam mazzināmo muzikologa profesiju!

Gundai tas izdevās tik meistarīgi, ka ar lielu degsmi gaidīju ne tikai Šnē sagatavotās programmas, bet arī to, ko tad Gunda Vaivode šoreiz spēs jaunu izstāstīt..."

Kaut arī Andris koķetējot sevi sauc par amatieri, viņš vienmēr seko līdzi klarnetes partijām jebkurā no simfoniskajiem skaņdarbiem. Un gluži vai dievina Emīla Dārziņa "Melanholisko valsi" ar Mārča Kūļa klarnetes solo. Šī mūzika viņu iedvesmo tik ļoti, ka ar to aizrāvis arī savus džeza trio kolēģus Briselē. Te muzicē gan amerikāņu pianists, gan taivāniešu kontrabasists, un nupat trio sastāvam pievienojies arī jaunais latviešu bundzinieks Mareks Logins, kurš studē Briselē.

No mūzikas - pie valodas

Jautāts, kālab lielā mūzikas mīlestība nav bruģējusi ceļu uz ikdienas profesiju, Andris Amantovs vaļsirdīgi atzīstas: "Pēc dabas esmu racionāls. Jutu, ka muzikālais talants ir, arī darbu tur esmu pietiekoši ieguldījis, taču sapratu, ka ar to vien nespēšu pietuvoties augstākajam līmenim. Jā, varbūt esmu pārāk liels perfekcionists.... Bija nepieciešami desmit gadi, kamēr sapratu, kas varētu būt mans aicinājums. Pamēģināju gan skolotāja profesiju, gan mūzikas menedžmenta lietas, bet ikreiz bija sajūta, ka laužos atvērtās durvīs..."

Spēcīgākais dzinulis un lielākais interešu objekts izrādījās angļu valodas aktīvā lietošana. "Mans studiju noslēgums 2003. gadā sakrita ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Mana profesore Ieva Zauberga, kura pati jau bija nokārtojusi ļoti sarežīgo tulka eksāmenu, mudināja, lai to pamēģinu arī es. Sākums bija ļoti grūts... Tas apjoms un viss jaunais, kas bija jāapgūst, šķita kā neiespējamā misija!"

Šobrīd Andris tulko no angļu, vācu un franču valodas latviešu valodā - lai mūsu delegāti spētu sekotu visām debatēm, un savu profesionālo darba ikdienu ļoti iemīlējis. "Jā, ambīcijas man ir. Arī līdzdalības vēlme sniedz gandarījumu, ka esmu īstajā vietā un īstajā laikā. Novērtēju savu dzīvesveidu un priekšrocības, ko tas sniedz. Esmu gandarīts par darbu, atalgojumu, kas pavēris iespējas, par kurām Alūksnē varēju tikai sapņot."

Klarnete vienmēr līdzi

"Esmu sapratis: ikreiz, kad ceļoju, klarnetei vienmēr jābūt līdzi! Jo vienmēr kāds palūdz, lai kaut ko nospēlēju. Labi zinu citu mūziķu parastās atrunas - te viņam nav nošu, te nav īstā repertuāra... Tas mani jau bērnībā darīja uzmanīgu: nu, kā tas var būt, ka tu esi mūziku studējis vismaz divpadsmit vai piecpadsmit gadu, tad vēl konservatorijā, un tev kabatā nav neviena skaņdarba, ko nepieciešamības gadījumā nospēlēt," prāto Andris Amantovs, kurš līdztekus tulka pienākumiem nekad neatsaka muzicēt lielākos un mazākos koncertprojektos - gan oficiālos, gan neformālos.

Ielu muzikanta pieredze

Par vienu no lielākajām dzīves skolām Andris Amantovs uzskata ielu muzikanta pieredzi Vācijā veselu 15 gadu garumā. Sākums vairāk šķitis kā avantūra, bet viss izvērsies nopietni, pamatīgi un sirsnīgi. "Tas bija pārsteigums, ka Vācijā ielu muzikantus uztver ļoti, ļoti nopietni," atceras Andris un stāsta, ka kopā ar saviem kolēģiem izbaudījis gan publikas uzmanību un mīlestību, gan vāciešu viesmīlību, un šis laiks viņu satuvinājis ar teologu Helmutu Zassenbergu, kuru Andris teju vai sauc par savu otro tēvu.

Bet kā ar muzicēšanu ielās šobrīd? "Visas lietas notiek cikliski. Ja ir sajūta, ka bijušo vairs nepārspēt, tad... Esmu pateicis draugiem, ka šis jaukais posms beidzas tagad, kad vēl ir tik ļoti skaisti..."

Džeza laiks

Savulaik spēlējis kopā ar Mirage Jazz Orchestra, Andris "pie vainas" ir arī tā okteta izveidošanā pirms vairākiem gadiem, savulaik uzmirdzot arī koncertā Lielajā ģildē ar Ziemeļvalstu komponistu džeza mūziku. "Apzinos latviešu meistarīgo mūziķu varēšanu; tā bija pārgalvība no manas puses," par šo projektu teic Andris Amantovs un ir cieši pārliecināts, ka džezs ir nemitīga jaunrade. "Turklāt latviešu tautasdziesmas, kas aranžētas džeza manierē, ir labs ceļš, kā tuvināties džeza tradīcijai. Tā tas bija arī man. Līdzās Ārmstrongam un Ficdžeraldei klausījos Māra Briežkalna Evergreen. Tas, kā Aleksandrs Smirnovs spēj no mazas tautasdziesmas radīt īstu pērli - tik trauslu, tik dziļu... "Stādīju ieviņu" ir spēcīga, skaista metafora. Sāc ar mazu kociņu, kas izaug par lielu koku... Tā ir kā manas asociācijas ar bērnību. Ja šo metaforu paplašina, arī mans ceļš uz Briseli sākās ar agrajām rīta stundām Alūksnes ģimnāzijā, kad kopā ar vēl dažiem aktīvistiem izlēmām papildus apgūt trešo svešvalodu..."

Latvija Eiropā

Andrim žēl, ka viņa iemīļotā "Klasika" Alūksnē neskan vēl joprojām, taču LR1 reiz padzirdējis vācietes Evas Marijas Hāgenas dziedāto latviešu tautasdziesmu "Čuči, guli, līgaviņa" un sajūsminājies, ka, lūk, viens radošs prāts no lielas nācijas kultūras ieinteresējies par mazo Latviju.

"Latvija Eiropas kontekstā izskatās ļoti normāli. Viena no Eiropas pamatvērtībām ir zinātkāre, vēlme iepazīt vienam otru, vienlaikus parādot skaisto, kas katram ir. Man pašam Eiropa nozīmē Jāni Streiču, kurš savu "Cilvēka bērnu" iesāk ar Forē mūziku. Vai Imants Lancmanis, kurš prot parādīt Latvijas aristokrātisko skaistumu."

Ja nu vēl par mūziku, tad Andra simpātijas pieder arī labai elektroniskajai mūzikai un kvalitatīvai popmūzikai. "Ieklausoties poļu mūziķī Tomašā Makoveckī un turpinot Zentas Mauriņas domas, te būtu vietā teikt, ka uzdrīkstēties ir skaisti."

Andra Amantova mūzikas izvēle:

Ērika Ešenvalda komponētās fanfaras Pētera Barisona "Dziesmai šodien liela diena" (ieraksts no 2008. gada Dziesmu svētkiem)
Henriks Mikolajs Gureckis – Totus Tuus / "Pilnīgi Tavs” (jauniešu koris „Kamēr…”, diriģents Ainārs Rubiķis)
Gabriels Forē – Dziedājums ar Žana Rasina dzeju (Cantique de Jean Racine) Džona Ratera aranžējumā (Oksfordas Jaunās koledžas koris, kamerorķestris Capricorn)
Johans Sebastiāns Bahs – Prelūdija no 1. svītas čellam solo Solmažorā pārlikumā akordeonam (Rišārs Galjāno)
Antonīns Dvoržāks – Devītās simfonijas 4. daļa (LNO orķestris, diriģents Andris Nelsons)
Džons Adamss – Short Ride in a Fast Machine / "Īss brauciens sporta automašīnā" (Rīgas Festivāla orķestris, diriģents Normunds Šnē)
Emīls Dārziņš – "Melanholiskais valsis" (Mārcis Kūlis (klarnete), apvienotais Dziesmu svētku orķestris, diriģents Jānis Zirnis, 1998)
Gunāra Rozenberga aranžēta dāņu tautas dziesma (Mirage džeza oktets, Andra Amantova klarnetes solo)
Aleksandra Smirnova aranžēta latviešu tautas dziesma "Stādīju ieviņu" (Aleksandrs Smirnovs, Ivars Galenieks, Māris Briežkalns)
Evas Marijas Hāgenas dziedātā latviešu tautas dziesma "Čuči, guli, līgaviņa" Volfa Bīrmana aranžējumā
Patrīcija Bārbere – I Could Eat Your Words (Patricia Barber, Dave Douglas, Neal Alger, Michael Aronpol, Joey Baron)
Tomašs Makoveckis – A Summer Sale