"Katram ir iespēja atrast savu nišu, kurā darboties. Svarīgākais - saprast, ka tā ir mana vieta, to es varu, to es daru, un tur man arī veicas. Tas dod gandarījumu. Un tad nav svarīgi, cik cilvēkiem tu, piemēram, spēlē - esmu uzstājusies gan milzīgās zālēs, gan tādās, kur sēž tikai daži cilvēki," atzīst pianiste, pedagoģe, arī kultūras menedžere Terēze Rozenberga.
Vasaras vidū viņa savā darbistabā Berlīnē laipni uzņēma "Klasiku" Lienes Jakovļevas personā, bet mēs tiekam tajā aicināti īsi pirms datuma, kas kalendārā iezīmējas kā īpaša Terēzes dzimšanas diena...
Sarunas gaitā Terēze arī atzīst lūk, ko: "Uzskatu, ka spēcīga personība vari būt tikai tad, ja apzinies savas saknes, savu nacionālo piederību. Un varbūt tieši tāpēc, ka apzinos, no kādas zemes nāku, ka lepjos ar šo zemi un to, kas te sasniegts - īpaši jau kultūras laukā, man ir iespēja novērtēt to, ko devusi Vācija. Jo varu integrēties, bet ne asimlēties, un tas ir tas svarīgākais."
Raidījumā skan ieraksti no Uģa Prauliņa "Mūzikas klavierēm un stīgu orķestrim", kurā Terēze Rozenberga muzicē kopā ar Berlīnes Vācu kamerorķestri Ginta Glinkas vadībā, Brāmsa reminora sonātes taktis ar Nilsa Silkalna vijoles solo koncertā Rīgā 1991. gadā un Sergeja Prokofjeva Otrās sonātes fragments, ko kopā ar Terēzi spēlē Monta Vērmane. Ieskanas arī Riharda Štrausa dziesma "Visas manas domas" no Lienes Kinčas solokoncerta 2010. gadā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X