Sveicot koklētāju ansambli "Teiksma" 60. jubilejā, dodamies uz Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolu, lai 3. stāva mēģinājumu telpā tiktos ar ansambļa vadītāju Teiksmu Jansoni un ansambļa dalībniecēm.

Ko īsti nozīmē atrašanās šajā kolektīvā? Izrādās - tā ir bateriju uzlādēšana, sāls pudu tukšošana, kopīgas valodas un labas auras meklēšana un, protams, mūzika.

Taču kāda ir ansambļa ilgās pastāvēšanas recepte? "Pirmkārt, tā ir visu dalībnieču interese un vēlme spēlēt kokli - bez tā nekas nesanāktu. Kokle ir mazliet īpašs instruments, kas vēl aizvien itin kā atrodas ārpus ierastajiem akadēmiskajiem rāmjiem. Otrkārt, tā ir visu dalībnieču savstarpējā sapratne un mīlestība. Bez tās nu nekā. Kad mana mamma Tamāra vēl strādāja, viņa mācēja pievērst uzmanību katrai dalībniecei, radot iespaidu, ka ikviena šajā ansamblī ir neaizstājama," prāto Teiksma Jansone.

Iepazīstamies arī ar pārējām ansambļa dalībniecēm, kas sapulcējušās intervijai. Gunda Liepiņa koncertos visbiežāk iepriecina ar savu dzidro, skaisto balsi. Viņas stāžs "Teiksmā" - apaļi 30 gadi! Agnese Volmane ansamblī sākusi spēlēt 1997. gadā, Agrita Ozoliņa - 1999. gadā: viņa mācījusies pie Teiksmas jau JVLMA, bet pēc studijām pati "uzprasījusies" muzicēt ansamblī. Savukārt Ilze Balcerbule ir viena no jaunākajām dalībniecēm, kura ansamblī spēlē "tikai" 15 gadus. Viņa mācījusies pie koklētājas un komponistes Vitas Rudušas, kura ansambli nereti "uzcienājusi" ar visai sarežģītām kompozīcijām.

Bateriju uzlādēšana

Kas īsti veido ansambļa atmosfēru? Meitenes atklāj - ne visām mūzika ir ikdienas profesija; dažām tā ir iemīļots hobijs. Bet muzicēšana "Teiksmā" - tās ir emocijas, garīgā barība. "Katrs mēģinājums mums sākas ar pamatīgu izrunāšanos. Mēs viena otru labi saprotam, kaut profesijas atšķiras. Kokle ir vienojošā. Uzklausām, relaksējamies," stāsta Gunda.

Viena no otras viņas gūst enerģiju. Saprotas no pusvārda. Pirmdienas vakari ir kā bateriju uzlādēšana, kas dod spēku doties ikdienas gaitās.

Mūzika jau vispār ir unikāla valoda. Sirds valoda. Jūtu un noskaņu mājoklis. Tāpēc kopā sanākšana ir iespēja gūt pozitīvas emocijas un dalīties šajā enerģijā arī ar klausītājiem. Tā ir laba sajūta.

Mammas mantojums un vārda došana

1955. gadā ansambli "Teiksma" izveidoja Teiksmas mamma Tamāra Jansone. Teiksma toreiz vēl bija pusaudze un mācījās mūzikas vidusskolā. Vēlāk liktenis pavērsās tā, ka Teiksma pārņēmusi ansambļa vadīšanu.

"Bērnībā tas vienmēr bija īpaši - iet mammai līdzi uz koklētāju ansambļa mēģinājumiem... To uztvēru kā lielu laimi! Kad mamma aizgāja mūžībā, mani pārņēma nemaldīga sajūta - viņas iesāktais jāturpina, lai gan nopietni biju pievērsusies klavierspēlei. Ja nebūtu bijis šīs īpašās sajūtas, droši vien viss būtu iznācis citādi," stāsta Teiksma.

Taču ansamblis pie vārda ticis ne tik pašsaprotami, kā varētu domāt. "Sākumā bijām Mazās ģildes kolektīvs, taču šai iestādei padomju laikos bija gluži citāds nosaukums - Latvijas Republikāniskās Arodbiedrību padomes Kultūras nams. Tas tad arī vienmēr bija mūsu ansambļa nosaukuma priekšā. Tik viegli pie nosaukuma nevarēja tikt! Tikai 1975. gadā, kad mūsu ansamblim piešķīra Tautas kolektīva goda nosaukumu, notika arī vārda došanas svinības. Tobrīd ansamblī nemaz nespēlēju un par to, ka tam iedots mans vārds, uzzināju tikai vēlāk. Domāju - vārds "Teiksma" jau pats par sevi ir skaists un poētisks," - tā Teiksma Jansone.

Nu jau vairākus gadus "Teiksma" atgriezusies savā dibināšanas vietā - Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas vidusskolā, savukārt no šī gada 1. janvāra atkal atrodas Mazās ģildes paspārnē.

Pastāvēt bez pārtraukuma

Pretēji daudziem ansambļiem, kuru pastāvēšanas laikā daudzkārt mainījušies gan to vadītāji, gan dalībnieki, "Teiksmas" radošā biogrāfija ir apbrīnojami viendabīga. Arī ansambļa vadītājas 60 gadu laikā bijušas tikai trīs: Tamāra Jansone, Anita Vanaga un nu jau 35 gadus - Teiksma Jansone. Arī dalībnieču sastāvs mainījies ļoti maz, par ko Teiksmai liels gandarījums.

"Arī to uzskatu par savstarpējo attiecību ķīmiju - ka pievelkamies, saprotamies gan mākslinieciskos, gan paktiskos jautājumos. Īsts pārbaudījums ir ceļojumi. Ja tos var kopā izturēt, tas daudz ko nozīmē. Ļoti lepojos arī ar to, ka mūsu ansamblis pastāvējis bez pārtraukuma - mēģinājumi un koncerti bijuši regulāri un nepārtraukti," smaida Teiksma Jansone, kuru pārējās meitenes vienpārtīgi atzīst par galveno ideju ģeneratori.

"Pats galvenais - neko neuztiept ar varu. Tāpēc lielos lēmumus pieņemam visas kopā. Kopsaucēju un kopīgu valodu vienmēr var atrast. Turklāt kompromiss un laba aura vienmēr būs svarīgāks par to, ko būšu panākusi par katru cenu," uzskata Teiksma.

Tiesa gan, mammas laikā ansambļa sastāvs bija krietni kuplāks, teju vai 20 dalībnieču, bet Teiksma apstājusies pie astoņām dalībniecēm. "Mazāk - tas nozīmē mobilāk, vieglāk kaut kur aizbraukt. Jaunāko albumu ierakstījām piecatā. Kokles nianses var labāk dzirdēt mazākā sastāvā," skaidro Teiksma Jansone.

Protams, arī repertuārs laika gaitā paplašinājies. Ja sākotnēji koklētāju ansamblis atskaņojis gandrīz tikai latviešu tautas dziesmu apdares, šobrīd oriģinālmūzikas viņu ikdienā netrūkst. Rihards Dubra, Ilze Arne, Jēkabs Nīmanis, Georgs Pelēcis, Vilnis Salaks, Romualds Jermaks ir tikai daļa no mūsdienu komponistiem, kas savas kompozīcijas sacerējuši tieši "Teiksmai". Tāpat ansambļa koncertprogrammās rodami gan klasikas pārlikumi, gan šis un tas no populārās mūzikas, kas jo īpaši pamanāms jaunajā albumā "Brīvdiena".

"Ja kokli uztveram kā mūsdienīgu instrumentu, arī mūzika, ko uz tās var atskaņot, var būt jebkāda. Ierobežojumiem te īsti vietas nav. Vienmēr no klausītājiem esam saņēmuši komplimentus, ja skan arī kaut kas cits, ne tikai tautas dziesmas. Ja nu vienīgi ar džezu ir mazliet grūtāk," prāto Teiksma. Toties ir gan Pjacolla, gan Satī. Krustu šķērsu izbraukāta Eiropa, Japāna, Dienvidāfrikā, Kanāda. Ārzemniekiem interesanta šķiet gan kokles skaņa, gan izskats. 

Dažas mīļas tradīcijas

Laika gaitā "Teiksma" izkopusi pati savas iemīļotas tradīcijas. Lai interesantāk pašām un citiem! Par vienu no tādām uzskatāms Ziemassvētku koncerts. "Šo tradīciju sākām 1995. gadā, kad pati sev izvirzīju mērķi - katru gadu atrast citu telpu, koncertzāli, iestudēt jaunu programmu," stāsta Teiksma. Tiesa gan, nu ar jaunu telpu apgūšanu ar katru gadu kļūst aizvien sarežģītāk, jo koncertzāļu Latvijā ir tik, cik ir...

Tikpat tradicionāla ir dažādu svētku kopīga svinēšana, jo ansambļa dalībnieču ģimenes jau sen kā sadraudzējušās. Rudenī ar žāvētiem augļiem no sava dārza kolēģes vienmēr lutina Teiksma, tāpat neizpaliek kopīga tējas un kafijas dzeršana. "Teiksma mūs vienmēr ar kaut ko palutina - tāda nemanāma uzpirkšana," smejas ansambļa dalībnieces.

"Teiksmas" oficiālais jubilejas koncerts notiks 26. aprīlī Mazajā ģildē. Meitenes smejas, ka tā moto esot 3D jeb, pārfrāzējot Annas Brigaderes populāro triloģiju "Dievs. Daba. Darbs", viņas sagatavojušas svētkus ar devīzi "Dzīve. Dāvanas. Draugi."