Šoreiz ciemojamies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie klavierspēles skolotājas Ilzes Treijas, kura vairāk nekā 30 gadus veltījusi jaunajiem pianistiem.

"Jau mācoties Konservatorijā, zināju, ka nekāda dižā pianiste nebūšu - Latvijas pianisms manis dēļ neko nav zaudējis," smej sirsnīgā un vitālā skolotāja, kura tikko nosvinējusi skaistu jubileju. "Toties ar savu skolēnu rokām esmu izspēlējusi gandrīz visu, ko gribu - un man ir sajūta, ka savus sapņus esmu realizējusi caur viņiem. Pedagoģija izrādījusies tieši tas, ko patiešām gribu, un esmu laimīga, ka tieši to esmu izvēlējusies."

Sarunas gaitā skolotāja atzīst: "Ir skolēni, kuriem ļoti labi strādā, ja vienā stundā ieliek divnieku - jau nākamajā seko deviņnieks vai desmitnieks. Tā jau ir kā tradīcija, un tas strādā. Bet ir tādi, kuriem nekad nelieku divniekus. Bet pat lielie audzēkņi kādreiz jāuzmundrina - viņiem sākas pirmā mīlestība, visādas problēmas, un viņus vienkārši vajag sapurināt."

Ilzes Treijas audzēkņu vidū ir daudzi lieliski pianisti, taču šajā sakarībā viņa saka tā: "Mani statistika neinteresē.

Katrs skolēns man kaut ko iemācījis. Kad šķiet - es jau visu māku, visu zinu, atnāk mazs skolnieciņš, un saprotu - neko es nezinu!

Lai strādātu mūzikas pedagoģijā, nepieciešamas divas lietas: mīlēt mūziku un mīlēt bērnus. Ja tas ir, arī pārējais atnāks."

Ilzes Treijas košāko audzēkņu vidū ir Elīna Gaile, Linda Leine, Georgijs Osokins. Viņa pati mācījusies pie Guntas Božes un Arņa Zandmaņa. Ilzes audzēkņu skaits jau sniedzas pāri simtam, bet to, kuri uzvarējuši starptautiskajos konkursos, ir vairāk nekā divdesmit.