Latviešu Dziesmusvētku biedrības Kanādā valdes priekšsēdis Juris Ķeniņš pasaulē nācis, uzaudzis un vēl joprojām dzīvo Kanādā, Toronto.

Juris ir viens no slavenās Ķeniņu dzimtas pārstāvjiem. Viņa tēvs bijis Tālivaldis Ķeniņš (kura pusbrālis savukārt ir ekonomists Gundars Ķeniņš-Kings), vectēvs - dzejnieks un politiķis Atis Ķeniņš, savukārt vecmāmiņa - rakstniece Anna Rūmane-Ķeniņa.

"Tas ir interesanti: muzikālajās aprindās Ķeniņa uzvārdu patiesi saista ar manu tēvu, taču citā sabiedrībā labāk zina, piemēram, Ati Ķeniņu," stāsta Juris Ķeniņš. Viņš arī prāto, ka uzvārds jau izsenis uzlicis pienākumu ne tikai savu slaveno priekšteču, bet arī karaliskās ievirzes dēļ:

"Vectēvs vēl šad un tad lietoja garumzīmi. Manā ģimenē to nekad neesam lietojuši, tomēr allaž karaliski jutušies! Bet ir, ir taisnība, ka manās muzikālajās gaitās tēva uzvārds šad un tad palīdzējis atvērt kādas durvis. Taču pa tām cauri bijis vien jāiziet man pašam..."

Juris Ķeniņš arī neslēpj: "Jūtu milzīgu atbildību par to, kas man dots. Tēvs un vectēvs bija iesaistīti Latvijas tapšanā un kultūrā, un tāpēc tas ir svarīgi arī man. Kanādā tādu Latvijas un latviskā gara patriotu, kas dzīvas uztur latviešu tradīcijas un stiprina sadarbību ar Latviju, esam daudz."

Taču līdztekus sabiedriskjajiem pienākumiem Juris Ķeniņš daudz laika velta savai specialitātei. Būdams profesionāli izglītots mūziķis, viņš, kā pats smejas, savā dzīvē mēģina darīt no visa pa druskai: komponē un aranžē, strādā par pasniedzēju, spēlē čellu un diriģē, vada ansambļus un piedalās ierakstos.

"Atskatoties uz savu muzikālo karjeru, priecājos, ka esmu uzdrošinājies izmēģināt visu. Nezinu, cik daudz no tā visa bijis izcili un labi, taču darīts ir daudz," intervijā "Klasikai" stāsta mūsu raidījuma viesis.

Sarunā Juris Ķeniņš stāsta arī par savu ikdienu, strādājot pie trimdas Dziesmu svētkiem, kuru organizēšanu viņš sirsnīgi dēvē par "mīļu cietumu", atceras, kā kopā ar Daci Aperāni izauklējuši ideju par PBLA Kultūras fonda zinātnisko konferenci, kuras moto šogad bijis „Latvija ārpus Latvijas. Kultūra, vēsture emigrācija un nacionālā identitāte” un kā ritējusi Jāņa Kalniņa vijolkoncerta restaurēšana, gatavojot tā partitūru atskaņošanai šīs konferences ietvaros notikušajā Pasaules latviešu simfoniskās mūzikas koncertā. "Taču par atpūtas trūkumu nekādā gadījumā nesūdzos, jo it visu daru ar lielāko prieku," uzsver Juris Ķeniņš.

Kāda izskatās viņa darbistaba Toronto?

"Dzīvojamās istabas goda vietā stāv no tēva mantotais flīģelis, pie kura tapušas daudzas viņa partitūras. Diemžēl šodien flīģeli esmu pārvērtis par savu biroju, jo uz tā atrodas visi nepieciešamie dokumenti, nošpapīrs un rakstāmie. Tā ka vāku pacelt nav iespējams. Un nesen ar pianistu Pēteri Zariņu, gatavojoties koncertam Cēsīs, ar grūtībām tikām pie klaviatūras..."