"Ir smieklīgi sekot modei, bet nesekot tai - muļķīgi," savulaik sacījis Bernards Šovs. Modes muzejs izvēlējies vidusceļu starp šiem abiem grēkiem. Raidījuma "Mākslinieka darbistabā" galvenais varonis - pasaulslavenais modes mākslinieks Aleksandrs Vasiļjevs.

Par viņa darbistabu varētu uzskatīt vai visu pasauli, taču mēs šoreiz būsim mazliet pieticīgāki un dosimies uz Modes muzeju, kas savu mājvietu radis tepat Rīgā, Grēcinieku ielā. Aleksandrs Vasiļjevs sadarbībā ar arhitekti Nataļju Muzičkinu to dibinājis gluži nesen - 2016. gada rudenī.

Aleksandrs Vasiļjevs ir cilvēks, kurš modi pārvērtis skaistā stāstā par vēsturi, sievietēm un labu gaumi. Viņš jūsmo par Rīgu un tās modi dažādos laikos.

Pateicoties kolekcionāra radošajam garam, Rīgai ir arī savs Modes muzejs - muzejs, kas Rīgai ļoti piestāv, un kur katru dienu tērpi, aksesuāri un smaržas ļauj izzināt skaistuma pasauli. Protams, pateicoties modes māksliniekam un viņa komandas veikumam.

Tikšanās Modes muzejā bija saistīta ar nu jau piektās Aleksandra Vasiļjeva grāmatas iznākšanu latviešu valodā. Tās nosaukums - "Skaistums cauri gadsimtiem", un tā turpina aizraujošo ekskursu modes vēsturē.

Kā un kāpēc tieši Rīgā tapa Modes muzejs? "Viena no manām bērnības draudzenēm, Natālija Muzičkina, no Maskavas pārcēlās uz Rīgu un nopirka telpas," stāsta Aleksandrs. "Tās ir tik interesantas! Natālija vēlējās tās atjaunot un radīt retro noskaņu. Savulaik, līdz Otrajam pasaules karam, te bija deju klase, tāpēc šeit ir deju klases simboli - skatuves stangas ar spoguļiem, tas viss, kas te atradās agrāk. Noformējums art deco stilā rada senās Rīgas atmosfēru un pirmskara noskaņojumu. Visiem šeit ir interesanti uzkavēties, ieslīgstot pagātnes atmosfērā, kuru neatgriezeniski esam pazaudējuši. Gribējām Latvijai uzdāvināt ko tādu, par ko mums pašiem nebūtu kauns, bet jums to būtu patīkami pieņemt, jo Krievija attiecībā pret Latviju ir grēkojusi... Grēkojusi ar Sibīriju, izsūtīšanu, deportācijām, daudzu cilvēku iznīcināšanu. To nav iespējams grozīt - nevar glābt izšķirtās ģimenes, salauztos likteņus.

Nepārstāvu politiskos spēkus, kuriem vajadzētu atvainoties, tāpēc es personiski lūdzu piedošanu... Modes muzejs ir mans personiskais dāvinājums - suvenīrs jeb apliecinājums, ka es varu izdarīt ko labu, nevis ļaunu valstij, kura mani tik ļoti mīl!

Valstij, kur jau 70  gadus no vietas tiek spēlēts mans "Riekstkodis", kur latviešu mēlē iznākušas jau piecas manas grāmatas, kur jau deviņus gadus notiek izstādes - Ventspilī, Daugavilī, Liepājā, Cēsīs. Tā ir kultūra! Jā, mēs atdodam kultūru, ko savulaik nozagām. Kultūru lauzām, un tās nebija tikai druskas. Es ļoti gribētu, lai Modes muzejā un kafejnīcā būtu Atmosfēra, lai rastos nostalģija pēc pirmskara Latvijas, ko izjūt katrs latvietis. Katrs! Nav neviena latvieša, kas to nejustu, tāpēc sākam ar 30. gadu tērpu izstādi. Aiziet! Jums patiks!"