Mūsu uzmanības lokā - Romualda Grīnblata 1963. gadā sarakstītais Klavierkoncerts, kuru klausāmies Raimonda Paula, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un diriģenta Edgara Tona sniegumā, kas iemūžināts 1964. gadā. Eksperta godā - pianists, JVLMA profesors Aldis Liepiņš.

Romualda Grīnblata (1930-1995) pirmās dzīvesbiedres, mūzikas vēsturnieces Vizbulītes Bērziņas atmiņā labi saglabājies laiks, kad komponists rada Klavierkoncertu, - būdams laikmetīgu mūzikas valodas strāvojumu alcējs, komponists veselu gadu pūlējies aizmirst visu, kas viņam mācīts konservatorijā. Punkts koncertam pielikts 1963. gada 13. janvārī.

Mūzikas zinātnieks un pianists Pēteris Pečerskis raksta, ka koncerts esot "dodekafonisks četrdaļīgs cikls, kurā saglabātas tonālas saites". Klavierkoncerta īsa uzbūves analīze lasāma uz skaņuplates apvāka ieskaņojumam, kurā Pečerskis muzicē Arvīda Jansona vadībā.

Savukārt koncerta pirmatskaņotāju gods 1964. gada 15. janvārī piekrīt diriģentam Edgaram Tonam un pianistam Raimondam Paulam, kurš Latvijas Radio fonotēkā atrodamajā ierakstā uzrāda izcila laikmetīgās mūzikas interpreta īpašības.

Raimonds Pauls atceras, ka viņu izvēlējies pats Grīnblats, ar kuru konservatorijas gados bijuši labās attiecībās. Mācīties koncertu bijis stipri sarežģīti, un no pirmatskaņojuma Paulam tik vien palicis atmiņā, cik labā sajūta, kad koncerts bijis galā. Grīnblats ļāvis pianistam brīvību, radošajā procesā nav iejaucies.

Sarunā ar JVLMA profesoru, pianistu Aldi Liepiņu iemirdzas vērojums, ka Pauls, iespējams, aizguvis šo to no Grīnblata dodekafoniski džeziskā skaņuraksta un vēlāk izmantojis pats savās improvizācijās.