Mārja Kangro (1973) ir igauņu rakstniece, dzejniece un tulkotāja no itāļu, angļu un vācu valodas. Dzimusi Tallinā, studējusi angļu filoloģiju un kultūras teoriju Tartu universitātē un itāļu literatūru Romas universitātē La Sapienza. Kangro ir vairāku prestižu Igaunijas literāro balvu ieguvēja, 2003.gadā saņēmusi Dantes Aligjēri biedrības godalgu par atdzejojumiem no itāļu valodas. Maimas Grīnbergas tulkojumā no igauņu valodas klajā nākušais Mārjas Kangro dokumentālais romāns “Stikla bērns” ir atklāts vēstījums par autores personīgo traģēdiju, uzzinot par ilgi gaidītā, vēl nedzimušā bērna nedziedināmo slimību. Zaudējums uzjunda eksistenciālus jautājumus, un apbrīnojama ir autores spēja saglabāt pašironiju un humoru pat tumšākajos dzīves brīžos.
“Kangro darbs ir spridzeklis, kas eksplodējot saārda visu, kam pieskaras. Tajā sairst valstu robežas, robežas starp personīgo un publisko, sakūst emocionāli pārdzīvojumi, literārās klačas, pārdomas par dzimšanas un nāves absurdumu, Ukrainas karš. Ziņu lasītājiem pazīstamas vietas un notikumi Kangro nihilistiskajā un traumatiskajā pasaulē iegūst pavisam jaunu veidolu un nozīmi,” uzskata Aro Velmets, žurnāla Vikerkaar redaktors.

Raidījumā tiekamies ar Mārju Kangro un Maimu Grīnbergu.

Jāņa Sūnas atmiņas, kas iznākušas grāmatā "Starp piecu varu likumiem", ir unikāls vēstures avots. Atmiņas apzināti nav daudz rediģētas, saglabājot autora stilu un ­rokrakstu. Lai arī tās ir ­tapušas gandrīz pirms pusgadsimta, pārsteidzoša ir šī manuskripta mūsdienu aktualitāte. Šīs atmiņas sniedz ne tikai unikālu ­informāciju vēsturniekiem, bet arī liek jebkuram lasītājam izdzīvot tās situācijas, kurās neviļus iekļuva sabiedriski aktīvais advokāts Jānis Sūna. Nozīmīga ir tā informācija, ko autors sniedz par 1917. gadu, laiku, kad tā pa īstam dzima ideja par neatkarīgu Latvijas valsti. 

Raidījuma viesi - Agija Sūna un Gatis Krūmiņš.