Svētdien, 13. jūlijā, mākslas telpā “Mala” Cēsīs notika Vidzemei raksturīgajam ermoņiku veidam “Ieviņas” veltītās grāmatas un mūzikas albuma ieskandināšana un izstādes atklāšana.

Par šo projektu "Rīta intervijā" Rūtai Paulai plašāk stāsta Kultūras menedžmenta centra "Lauska" vadītājs Juris Zalāns un etnomuzikologs, mūziķis un savas kapelas vadītājs Oskars Patjanko. 

Ieviņas ir tieši Vidzemei raksturīgs ermoņiku veids, kurš vēl pirms 60-70 gadiem visā reģionā bija neiztrūkstošs viesību un danču mūzikas instruments. Vēlāk šo ermoņiku veidu nomainīja populārākais akordeons un citi instrumenti. Tagad šie krāšņie instrumenti atrodami vien kādās istabaugšās, vai muzeju krājumos.

Ieviņu nosaukums radies no instrumentu meistara Augusta Ieviņa, kurš gan nebija vienīgais, kurš izgatavojis šādas ermoņikas. 20. gadsimta pirmajā pusē ieviņas līdz ar vijolēm, cītarām un citiem instrumentiem izgatavoja daudzi Vidzemes amatnieki un mūzikas instrumentu meistari. Lai arī visu ermoņiku izcelšanās meklējama Austrijā un Vācijā, tieši Vidzemē ieviņas piedzīvoja īpašu popularitāti un tautas mīlestību. Ieviņu izplatību Vidzemē pirms 80 gadiem var salīdzināt ar ģitāras izplatību mūsdienās – gandrīz vai katrā mājā bija šāds instruments, vai vismaz kāds, kurš kādreiz ir mēģinājis apgūt tā spēli.

Izstādē būs apskatāmi gan senie, gan restaurēti instrumenti un vēsturiskas fotogrāfijas, kurās redzamas ieviņas darbībā no Oskara Patjanko, Ilmāra Pumpura un Ilmāra Meža kolekcijām.

Etnomuzikologs Oskars Patjanko veltījis savu diplomdarbu ieviņu izpētei, vācot ziņas par šiem instrumentiem, spēlmaņiem, repertuāru un muzicēšanas situācijām. Grāmatā “Ieviņas” apkopota informācija par ieviņu vēsturi un izcelsmi, uzbūvi un skanējumu, kā arī instrumentu būves un spēlēšanas meistariem. Grāmatai pievienots kompaktdisks ar dančiem un ziņģēm, kuras spēlēja 20. gadsimta pirmajā pusē uz ieviņām kopā ar dažādiem citiem tam laikam raksturīgiem instrumentiem.