"Esmu domājusi par to, kāpēc daudzus no iepriekšējo gadsimtu komponistiem nemaz nepazīstam, kaut viņi ne par matu nav sliktāki par visiem zināmajiem. Dažreiz dzīvē notiek lietas, kuras nevar izskaidrot," saka čelliste Ilze Grudule.

Nule kā klajā nācis Ilzes vadītā Kesselberg Ensemble ieskaņotais albums, kurā iekļautas nākamgada lieljubilāra Gaspara Frica (Gaspard Fritz, 1716-1783) simfonijas un Vijolkoncerts ar Leilas Šajegas žilbinošo solo. Albumu izdevusi mūzikas izdevniecība Musiques Suisses un tas jau ir pieejams Latvijas Radio fonotēkā un, protams, pārraidē skan fragmenti no tā.

"Tas, ka Gaspara Frica vārds šodien ir mazāk zināms, vēl nenozīmē, ka viņš bijis slikts autors! Iespējams, viņa vārds kādam šķitis pārāk francisks, varbūt viņa personības iezīmes kādam nav sevišķi patikušas, taču mūzika runā pati par sevi," prāto Ilze, kura ar Frica mūziku tuvāk iepazinusies brīdī, kad Latvijas Mūzikas akadēmijā lasījusi lekcijas par baroka laika mūzikas ornamentiku. "Viņš rakstījis Tartīni, Lokatelli un visu pārējo lielo virtuozu stilā. Man tas šķita ļoti interesanti, ka arī Šveicē bijis tik īpašs vijolnieks!"

Ar žilbinošo vijolnieci Leilu Šajegu Latvijas klausītāji jau labi pazīstami; viņa Latvijā viesojies gan ar koncertiem, gan sniegusi meistarklases JVLMA. "Ne tikai Frica Vijolkoncerts - arī simfonijas ir ļoti interesantas!" Ilze teic, ka tagad daudzi mūziķi steidzas ieskaņot visu, ko vien viņš atstājis, taču Kesselberg Ensemble pieder simfoniju pirmieskaņotāju gods. 

"Protams, šodien var strīdēties par tempiem, kādos tās spēlējamas. Manuprāt, cilvēki šobrīd tiecas pēc ātrāka tempa. Laiks mūs dzen - varbūt, ka bēgam no garlaicības. Manuprāt, daudzas ātrās daļas tiek spēlētas par ātru, bet lēnās - par lēnu," - tā Ilze.

Sarunas gaitā tiek runāts arī par XI Rēzeknes Baroka mūzikas dienām, kas notiks no 15. līdz 20. septembrim Latgalē un Rīgā. Uzmanības lokā būs čehu mūzika un čehu mūziķi: skanēs Jana Ladislava Duseka mūzika, spēlēta pie Duseka laika āmuriņklavierēm (tās uz Latgali ar īpašu transportu sev līdzi vedīs pianiste Alena Henigova), bet Baroka mūzikas dienu centrā būs Johana Jozefa Reslera (Johann Joseph Rösler, 1771-1830) komiskās operas “Slepkavība atriebības dēļ” uzvedums Latgales vēstniecībā "Gors" un Rīgas Mūzikas namā "Daile".

Johana Jozefa Reslera vārds tika atklāts, pētot Lubkovica orķestra (tolaik saukta arī par kapelu) vēsturi, ko dibināja grāfs Francis Maksimiliāns Lubkovics. Grāfam bija ļoti augsta izglītība un arī izsmalcināta gaume, tāpēc viņš savā galmā vēlējās vislabāko orķestri. Viņam tas arī izdevās, jo Lubkovica kapelā spēlēja tā laika lielākie virtuozi no Bohēmas un Vīnes. Viņš pasūtīja sacerējumus veselai virknei vadošo komponistu un tādā veidā Lubkovica vārds ir iemūžināts jo daudzās 19. gs partitūru titullapās.

Reslers bija viens no Lubkovica orķestra kapelmeistariem. Daudzi fakti par mūziķa dzīvi nav zināmi, taču domājams, ka grāfs Resleru saticis Prāgā, kur 1797–99 Reslers bija Prāgas operas direktors un renomēts pianists. Šajā laikā viņš sacerēja vairākas operas un mūziku pantomīmām. Daudzas no tām ar panākumiem tika uzvestas arī Vīnē.

Šī komponista daiļrade šodien vēl tikai gaida atkalsastapšanos ar publiku. Viens no pirmajiem mūsdienu pirmatskaņojumiem ir operas “Slepkavība atriebības dēļ” iestudēšana Alenas Henigovas vadībā un Miroslava Rovenska režijā. Opera tika iestudēta starptautiskā festivāla “Jezeržī muzikālā vasara” (Hudebni léto v Jezeri) laikā grāfa Lubkovica pilī 2013. gadā, Johana Josefa Reslera 200. jubilejas gadā.

Tāpat kā Baroka mūzikas dienu Rēzeknē, arī festivāla “Jezeržī muzikāla vasara” viens no galvenajiem mērķiem - gaismā celt aizgājušo gadsimtu partitūras, kas šodien ir nepelnīti aizmirstas. Tieši šāda pēc 200 gadu dusēšanas bibliotēkas plauktos ir jaunatklātā komiskā opera-parodija “Slepkavība atriebības dēļ”, kas šogad tiek nodota arī XI Baroka mūzikas dienu Rēzeknē publikas vērtējumam.

Starp citu, Jezeržī pils saimnieks grāfs Lubkovics bija arī viens no ievērojamākajiem mūzikas mecenātiem. Ne velti Bēthovens veltīja stīgu kvartetus op. 18 tieši šim vīram un savas Trešās simfonijas pirmatskaņojumu izlasītai sabiedrībai diriģēja tieši Jezeržī pils teātrī, ne velti Gluks vairākas vasaras pavadīja tieši Jezeržī pils viesu apartamentos. Grāfa Lubkovica orķestrī spēlēja vislabākie tā laika mūziķi no Bohēmas un Vīnes. Arī grāfa pēcteči šodien ir lieli mūzikas mīļotāji un ir kaislīgi festivāla “Jezeržī muzikāla vasara” apmeklētāji.

Operas iestudējuma radošā grupa:
Solisti: Izabella – Anna Hlavenkova (Anna Hlavenková), Fernando – Daniēls Issa (Daniel Issa), Rikardo – Jaromirs Noseks (Jaromír Nosek), Bruno – Havjērs Hāgens (Javier Hagen)
Orķestris: Jana Hitilova (Jana Chytilová), Jiržī Siha (Jiří Sycha) – baroka vijoles, Ivo Anīžs (Ivo Anýž) – baroka alts, Ilze Grudule – baroka čells, Alena Henigova (Alena Hönigová) – vēsturiskās klavieres.
Festivāla koris