Jau no pirmajām skaņām ikviens pieredzējis vijoļmākslas draugs spēs identificēt šo mūziķi, jo Fricim Kreisleram piemita sevišķi individuāla spēles maniere un savdabīgs, izteiksmīgs tonis.

1875. gadā Vīnē dzimušais Fricis Kreislers savā mākslā sintezēja Vīnes un Parīzes skolu labākās tradīcijas. Viņa darbība iesākās 19. gadsimta 90. gados, bet beidzamā publiskā uzstāšanās notika 1947. gadā. Kreislers prata izmantot to, ko deva 20. gadsimts gadsimts, - skaņu ierakstu. Viņa daudzās miniatūras bija kā speciāli komponētas skaņuplates vienai pusei. Ap 1925. gadu parādījās jauna tipa skaņu ierakstu tehnika, kur akustiskās taures vietā nāca mikrofons. Tas būtiski uzlaboja tehniskās iespējas un spēja piesaistīt plašu interesentu loku un līdzās miniatūrām sāk atskaņot arī lielformāta darbus nesaīsinātā veidā.

His Master's Voice to izmantoja, piedāvājot Fricim Kreisleram ierakstīti vijoļkoncerta žanra virsotnes - Bēthovena, Mendelszona un Brāmsa koncertus ar Berlīnes Valsts operas orķestri Leo Bleha vadībā. Tieši šie trīs dižie koncerti, ieskaņoti sadarbībā ar Leo Blehu, kā arī dažus gadus vēlāk trīs sonātes ar Sergeju Rahmaņinovu pie klavierēm, ir Friča Kreislera mākslas visaugstākās virsotnes.

Šajā raidījumā - F. Mendelszona Vijoļkoncerts miminorā op. 64 1926. gada un miniatūras F. Kreislera pārlikumos.