Karmella Cepkolenko ir ukraiņu komponiste, kura dzimusi, studējusi un dzīvo Odesā, joprojām organizē koncertus un palīdzības pasākumus grūtībās nonākušiem mūziķiem un māksliniekiem.

Kopš 1995. gada viņa darbojas Jaunās mūzikas asociācijā Odesā – raksta, organizē, strādā pedagoģisko darbu, vada ISCM Ukrainas sekciju, savulaik dibinājusi festivālu "Divas dienas un divas naktis", kurā skan ukraiņu komponistu mūzika.

Jaunākais Karmellas darbs ir kantāte Reading History / "Читаючи историю" / "Lasot vēsturi" ar Oksanas Zabužko (Zabuzhko) vārdiem, ko 16. maijā Odesā ieskaņojis ansamblis Senza sforzando.

Uz "Klasikas" jautājumu, vai iespējams sazināties telefoniski, Karmella izvēlējās sūtīt e-pasta vēstuli, jo interneta pieslēgums ir nestabils, un ikdiena - neparedzama. 

"Esmu ukraiņu komponiste un ar ģimeni esam palikuši dzimtajā Odesā, lai kopā ar ukraiņu tautu stātos pretī ienaidniekam, kas nežēlīgi posta mūsu zemi, pilsētas un nogalina ļaudis. Tā kā ikgadējais festivāls "Divas dienas, divas naktis" aprīlī notikt nevarēja, radās ideja organizēt koncertu sēriju "Ukraiņu skaņraži ar saviem ieročiem" (Ukrainian creators with their weapons), kurā skanētu mūzika, kas komponēta tieši kara laikā.

Tā sanācis, ka daži ansambļa Senza sforzando mūziķi – dziedātāja Tatjana Mulara (Татьяна Муляр), čellists Jevgeņijs Dobišs (Евгений Довбыш) un pianists Aleksandrs Perepeļics (Александр Перепелиц) raduši patvērumu manās mājās. Viņi lūdza - ja reiz dzīvojam kopā, lai uzrakstu kaut ko īpaši šim laikam.

Vēlējos uzrakstīt stāstu – kantāti, kurai izvēlējos dzejnieces Oksanas Zabužko tekstu. Ieraksts tapa manās mājās Odesā šī gada 16. maijā. Simboliski, ka pēdējie vārdi dzejolī ir šādi: "Mūžīgā pilsēta Roma stāv kā stāvējusi, kamēr postītāji tādi arī paliks". Slava Ukrainai!"