30. septembrī Valentīnu Silvestrovu sveicam 85 dzīves gadā un šis piepildītais mūžs, ko caurvijis ne mazums grūtību, vainagojies ar zināmu apskaidrību un mūziku, kas viņa darbus atšķir no citu radītajiem.

Vēlot komponistam vislabāko veselību un dzīvessparu, piedāvājam viņa mūzikas ierakstus –  gan paša autora agrāk veiktus ar klavierminiatūrām, gan arī pāris ieskaņojumu no koncerta Lielajā ģildē, kad 2022. gada pavasarī tur viesojās kamerorķestris "Kijivas solisti" un pianists Artūrs Ņikuļins.

Šī gada pavasarī, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Valentīns Silvestrovs bija nolēmis palikt Kijivā. Tikai ar draugu atbalstu viņš piekrita doties uz Vāciju, kur šobrīd uzturas – radot mūziku un stāstot par to.

Krievu mūzikas zinātniece Tatjana Čeredņičenko trāpīgi norādījusi, ka Silvestrova mūzika būtībā ir postmūzika, respektīvi, tai raksturīga īpaša interese par pēcskaņu. Tas precīzi formulēts arī Svetlanas Savenko teiktajā: “Mūzikas ontoloģiskais fakts ir noticis, ja forma pēc visiem parametriem ir noslēgta, tomēr turpina skanēt kādā it kā netveramā telpā”. Pašam komponistam labpatīk apzīmējums metamūzika jeb skaniskā izteiksme metaforas veidā.

Raidījumā skan:

Trīs valši
"Klusā mūzika"
Valsis un Pastorāle