Kijivas Valsts konservatorijas kamerorķestra un diriģenta Romana Kofmana sniegumā skan Valentīna Silvestrova Piektā simfonija. Ieraksts veikts 1986. gadā.

Par Valentīna Silvestrova Piekto simfoniju Deivids Fenings raksta: "Simfonija atgriežas pie vairākām Silvestrova muzikālajām idejām, kas jau izskanēja Ceturtajā simfonijā, tikai Piektajā tās skan izvērstāk un ambiciozāk. Mēs nesastapsim atsauces uz simfonisko tradīciju, ja nu vienīgi uz Adagietto no Mālera Piektās. Silvestrova simfonijā centrālās fāzes kontrastē ar ekstātiskām, izvērstām melodijām."

Arī cits mūzikas aprakstnieks norāda uz to, ka Piektā simfonija ir garāka ceļa mērķis, bet bez Ceturtās simfonijas te jūtama arī ietekme no Silvestrova kamermūzikas darbiem. Piektā simfonija ir hipnotiska, daudzšķautņaina, stereofoniski organizēta telpa. Te ir dabas elementi, panteisms, forma, kas rada iluzoru priekšstatu par pilnīgu atbrīvotību. Izstāstīt simfoniju, tas ir tāpat kā atstāstīt dzejoli. Patiesi, Silvestrova simfonija atgādina liriskas vārsmas, kas brīvas no ikdienas runas loģikas, ko veido sajūtu, refleksiju un atmiņu neiegrožots plūdums.