2. decembrī Latvijas Radio 3 „Klasika” ēterā izskanēja Eiroradio sūtījumā saņemts ieskaņojums – leģendārā amerikāņu komponista un trompetista Rendija Brekera (Randy Brecker) un Latvijas Radio bigbenda koncerts, kas festivāla „Jazz Baltica” ietvaros pērnvasar izskanēja Vācijas pilsētā Timmendorfā.

„Ja pirms gadiem desmit kāds man būtu teicis, ka satiksimies uz vienas skatuves, tas liktos absolūti neiespējami,” atzīstas Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskais vadītājs, saksofonists un komponists Kārlis Vanags. Koncertu „Klasikas” arhīvā var noklausīties līdz decembra beigām.

„Jau kopš tālajiem 60. gadiem Brekers bijis viens no redzamākajiem trompetistiem uz Amerikas un visas pasaules džeza skatuves. Manuprāt, būtu grūti atrast kādu vārdu no džeza leģendām, ar kuru Rendijs nebūtu spēlējis kopā vai kaut kādā mērā sadarbojies. Personīgi man izpratne par džezu veidojās deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad ļoti daudz klausījos Rendija un viņa brāļa Maikla Brekera (Michael Brecker) ierakstus – tie varētu būt viena no lielākajām influencēm manā mūzikas attīstībā.”

Vanags atzīmē, ka abi brāļi radījuši jaunu virzienu, kurā tika sapludinātas tā laika vismodernākās mūzikas tendences, un ne velti grupa „The Brecker Brothers” panākumu ziņā bija pielīdzināma popmūzikas grupai.

„Jebkurš džeza mūziķis, pūšaminstrumentu cunftes pārstāvis, nevar izbēgt no bigbenda – tā ir neatņemama džeza sastāvdaļa, lielais orķestris, klasiska vērtība,” uzsver Kārlis Vanags un atgādina, ka arī Rendijs Brekers spēlējis leģendārajos kolektīvos:

Latvijā 90. gadu nogalē bija ļoti populārs disks „Grp All Star Big Band”, kura ieskaņojumā piedalījies arī Rendijs Brekers. „Tolaik tas patiešām bija viens no tādiem bigbenda wow! Ierakstiem – sak’, kā tā var,” sajūsminās Vanags.

„Man ir patiess prieks, ka šajā koncertā mums bija iespēja spēlēt trīs tādus pasaules lielākos vārdus arī no aranžētāju skatpunkta – tie bija Vincs Mendoza  (Vinze Mendoza), Džims Maknīlijs (Jim McNeely) un Alans Beiloks (Alan Baylock). Katrs ar savu interesantu un krāsainu skatījumu par lietām, viņi bija ietērpuši Rendija Brekera skaņdarbus. (..) Protams, ka dzīvajā interpretācijā rodas neparedzētas nianses, brīvības moments, bet, protams, skaņdarbi iekļāva arī lielu daļu bigbenda mūziķus kā solistus – arī vairākās Rendija un Maikla komponētās tēmās bija trompete un saksofons kā priekšplāna instrumenti, bija iespēja izspēlēties Dominikam Višņauskam, Laurai Rozenbergai, Viktoram Ritovam, Artim Orubam… Domāju, ka visi bigbenda mūziķi varētu vienprātīgi apgalvot, ka šī mūzika ir ļoti tuva mūsu gaumei un izpratnei.”