6. aprīlī jubilejā suminām cienījamo dziedātāju, skaista skanīga soprāna īpašnieci Astru Krēsliņu - ilggadējo Operetes teātra solisti kopš 1966. gada trīs gadu desmitu garumā, arī iejūtīgu un smalku kamerdziedātāju.

Mākslinieces radošais mūžs sakrita ar cienījamā diriģenta un komponista Jāņa Kaijaka darbošanos mūsu Operetes teātrī, tādēļ viņš savā 2007. gadā izdevniecībā "Pētergailis" izdotajā autobiogrāfiskajā grāmatā "Mazliet par sevi un Operetes teātri" vairākas lappuses veltījis Astrai Krēsliņai:

"Man ir bijusi tā laime vērot Astras Krēsliņas māksliniecisko izaugsmi no izrādes izrādē. Atceros viņas spēlētās subretes, piemēram, Stasiju Kālmana operetē "Silva", vēlāk arī pašu Silvu, Meiblu "Cirka princesē". Kad rakstīju savu muzikālo pasaku „Trešais tēva dēls", nevarēju iedomāties citu Princesīti kā Astru Krēsliņu. Manā atmiņā iespiedusies viņas atveidotā Hannerle Šūberta dziesmu spēlē "Trejmeitiņas". Tēlu palīdzēja veidot arī aktrises āriene un dzidrais balss tembrs. Atceros mūsu pirmo radio ierakstu. Kad klausījos šo materiālu, pārdzīvoju lielu vilšanos, un man atvērās ausis un acis.

Teātrī Astra bija mani sastījusi ar savu vizuālo tēlu un aktierisko spēli, bet skaņu lente fiksē tikai vokālo izteiksmību. Konstatēju, ka šo faktu biju palaidis garām.

Turpmāk lomas iestudēšanas gaitā veidojām arī vokālo tēlu. To spilgti apliecina mūsu kopā veiktie samērā daudzie skaņu ieraksti.

Pārskatot Astras Krēsliņas lomu klāstu, nākas konstatēt, ka viņas veidoto tēlu diapazons ir ļoti plašs. Te ir klasiskās operetes tēli kā Safi Johana Štrausa "Čigānu baronā", grāfiene Marija Karla Cellera "Putnu pārdevējā", Dēzija Štrausa "Vīnes valsī", Madlēna Paula Ābrahama "Ballē Savojā". Astra Krēsliņa atveidoja arī dramatisko Kerijas lomu Raimonda Paula mūziklā "Māsa Kerija". Pilnīgs pretstats iepriekšējais lomai - vitālā Marija Imanta Kalniņa un Blaumaņa "No saldenās pudeles". Neslēpšu, ka

savos sacerējumos - muzikālajā stāstā "Vēl taures sauc" Ievas lomu un muzikālajā drāmā "Panāksnieku dziesma" Magones lomu rakstīju Astrai Krēsliņai. Esmu viņai ļoti pateicīgs par Magones āriju izteiksmīgiem ierakstiem Radio.

Nevaru nepieminēt Astras piedalīšanos gandrīz visos Johana Štrausa skaņdarbu koncertos, arī manā atvadu koncertā, aizejot no teātra. Mans mērķis nav uzskaitīt visas mākslinieces spēlētās lomas, bet vienu vēl pieminēšu. Tā ir Violeta Kavalīni Imres Kālmāna operetē "Monmartras vijolīte". Loma ir ļoti grūta ar sarežģītu vokālo partiju, piemērota koloratūrsoprānam. Parasti operešu teātros, iestudējot izrādi, šo vokālo partiju atvieglina. Tā kā Astrai ir viegls liriskais soprāns un laba vokālā tehnika, viņa spīdoši tika galā ar visām vokālajām grūtībām."