Ciklā "Pasaules koncertzālēs" "Klasika" piedāvā visai unikālu koncertprogrammu, ar ko pagājušās vasaras Metlahas kamermūzikas festivālā Vācijā pārsteidza grupa Spark - The Classical Band, pievēršoties pasaules mūzikas trim lielajiem B: Baham, Berio un Bītliem.

Bet kas ir pats Spark, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē "dzirkstele"? Atbilde – tas ir kvintets, ko veido blokflauta, mutes harmonika ar klaviatūru, vijole vai alts, čells un klavieres. Taču instrumentu, ko spēlē kvinteta mūziķi, ir daudz vairāk par šiem pieciem vai sešiem. Blokflautu vien grupas arsenālā ir ap četrdesmit!

Ko dara mūziķi? Viņi ņem Bahu, Vivaldi, Mocartu un šo skaņražu laikabiedrus, radot viņu mūzikai jaunu ietērpu, jaunas "drēbes", iespējams, arī neierastāku muzikālo interjeru ar atvērtību visa veida tendencēm, stiliem un tehnikām: klasikai, minimālismam, avangardam utt. Tas viss ar lielu entuziasmu tiek jaukts kopā, šajā muzikālajā dzirksteļošanā radot jaunas saskaņas un jaunas iespējas!

Neviens skaņdarbs nav līdzīgs nedz iepriekšējam, nedz nākamajam, tomēr uz katra no tiem ir šīs aizraujošās grupas nenoliedzami oriģinālie "pirkstu nospiedumi".

2011. gadā grupa ieguvusi prestižo Echo Klassik balvu.

Visupirms skan korālis no J. S. Baha kantātes "Mosties, Jeruzāleme, mosties…" ansambļa dalībnieku aranžējumā un grupas pianista Kristiana Frica kompozīcija "Trīs B". 

***

Šī grupa autoritatīvākajos pasaules mūzikas izdevumos saukta par īstu fenomenu; tā neesot salīdzināma nedz ar Kronos, nedz Yo Yo Ma ekstravagancēm, un esot pat vitālāka... Skan Rondo, Burē un Badinērija no J. S. Baha Otrās svītas Gustava Mālera kamerversijā un Bītlu kompozīcija "Melnais strazds"

***

Ar 14. sekvenci čellam solo sevi piesaka arī trešais lielais B – Lučāno Berio, kam seko Bītlu dziesma Honey Pie grupas čellista Viktora Plumetaza aranžējumā, Kurante no Baha svītas solo flautai un Kristiana Frica opuss Neo Largo, iedvesmojoties no  J. S. Baha Piektā klavierkoncerta mūzikas.

***

Izdevums Die Zeit grupas Spark veikumu nodēvējis par "kamermūziku Facebook paaudzei", jo tā spējot notvert laikmeta gaisotni un piesaistīt sev arī jaunāka gadagājuma klausītāju ausis.

Piemēram, Mocarta skatuves mūzika tiek iesaiņota mūsdienīgā tehno skanējumā, Hendeļa motīvi tiek sekvencēti, Vivaldi koncertu fināli izkūst minimālisma pasāžās, Kuperēns pārveršas lēnās ambientās mūzikas kolāžās, bet Mendelszona mūzikas sejas elastība tiek uzlabota ar avangardiskām tautisku elementu procedūrām. Pie kam – nekas netiek darīts, cenšoties panākt efektīgumu.

Grupas mūziķi ir amatnieki šī vārda vislabākajā nozīmē, kas strādā ar gaumi, pietāti un precizitāti, sakot, ka šī eksperimentēšana viņiem esot arī neaizstājama  prieka deva.

Ar savu radošumu viņi maina skaņdarbu kontekstu, demonstrējot pārliecību, ka tikpat liela daļa no pasaules mūzikas mantojuma cik klasiskā tradīcija, ir arī populārā. Turpinājumā no grupas Spark koncertprogrammas klausāmies Lučāno Berio miniatūru alta blokflautai, Sebastjana Bartmena skaņdarbu "miminors" pēc J. S. Baha Prelūdijas un fūgas miminorā no "Labi temperētā klavesīna" un Viktora Plumetasa kompozīciju The Eternal Second, kas šajā kontekstā nenozīmēs vis laika sekundi, bet gan kārtas skaitli – "Mūžīgi otrais". Skaņdarbs, kura pamatā Kristofa Graupnera Prelūdija, tapis, domājot par kādu epizodi J. S. Baha dzīvē, kad par Sv. Toma baznīcas kantoru bija jākļūst konkursā uzvarējušajam Kristofam Graupneram, bet viņš, panācis algas paaugstinājumu savā iepriekšējā darba vietā Hesenes – Darmštates galma kapelā, no kantora amata atteicās, un šo vietu varēja ieņemt Johans Sebastians Bahs.

Pēc tam atkal Bītli un Bahs. Lenona un Makartnija skaņdarbs "Norvēģijas mežs" un J. S. Baha Koncerts 4 klavesīniem laminorā.

***

Lūk, daži epiteti, ko grupai veltījusi pasaules mūzikas prese. Pēc debijas albuma Downtown Illusions izdevums Musik Woche albumu nodēvēja par vienu no 2010. gada lielākajiem pārsteigumiem, bet Echo Klassik tam piešķīra galveno balvu kategorijā "Klasika bez robežām". Gadu vēlāk grupa jau atkal visus pārsteidza ar savu otro albumu Folk Tunes ("Tautas dziesmas"), radikāli tās pārstrādājot atbilstoši mūsdienām. Izdevums Rondo šo albumu nosauca par tradicionālās mūzikas turbouzlādi, bet Kulturradio vienkārši rezumēja: Spark esot izcils jebkurā un visos žanros.

No pagājušās vasaras koncertprogrammas skan fragments no Lučāno Berio 6. sekvences altam solo un opuss Wasserklavier ("Ūdensklavieres") no Sešām klavieru piedevām. Pēc tam – Sebastjana Bartmena "reminors" pēc J. S. Baha Prelūdijas un fūgas reminorā no "Labi temperētā klavesīna" un Lenona / Makartnija "Mišela" Petera Brainera aranžējumā kā Ceturtais Bītlu Concerto Grosso. 

Koncerta noslēgumā - vēl pāris Bītlu melodiju un Sebastjana Bartmena kompozīcija Be to Be, ko varētu tulkot nevis kā biti, bet gan kā attālumu: "No B līdz B".